65 gadu vecumā miris Latvijas Leļļu teātra aktieris Pēteris Šogolovs



Aizvadītajā nedēļas nogalē mūžībā devies viens no visu laiku izcilākajiem un talantīgākajiem Leļļu teātra aktieriem Pēteris Šogolovs. Aktiera karjeru uzsācis jau 15 gadu vecumā, atveidojot Kārlēna lomu Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā” ekranizējumā (1971). Par toreizējā Valsts Leļļu teātra aktieri Pēteris kļuva 1977. gadā.

Jau bērnībā Pēteri Šogolovu vilināja teātra māksla – vecāki puiku veda uz dramatisko pulciņu Autodarbinieku klubā, vēlāk sekoja teātra pulciņš Pionieru pilī. Tieši tur arī radās iespēja piedalīties atlasē vienai no latviešu kinomākslas pērlēm – filmai “Nāves ēnā”, kur uz Kārlēna lomu pretendēja 240 zēni. Pēc veiksmīgi izturēta konkursa un atzītas debijas, pārliecība, ka dzīve saistāma ar aktiera profesiju, bija nostabilizējusies, taču pēc skolas beigšanas aktieru kursu neuzņēma. Gaidot izdevību mācīties aktiermeistarību, Pēteris Šogolovs nolēma iestāties Rīgas 3. tehniskajā skolā, kur mācījās kinomehāniķa profesiju. Birokrātisku aizķeršanos dēļ arī pēc šīs skolas beigšanas Konservatorijā iestāties neizdevās, un nācās doties dienestā. Kā atmiņās stāstījis pats aktieris, no armijas pēc laika izdevies tikt prom, simulējot psihisku slimību, kas ar talantu un pieredzi izdevies pārliecinoši. Pēc atgriešanās Rīgā izmācījies un strādājis par trolejbusa vadītāju, līdz, draugu pamudināts, aizgājis uz Leļļu teātra rīkoto konkursu.

Leļļu teātrī no pirmās dienas Pēteris Šogolovs jutās piederīgs, ko apliecina viņa dabas dotais talants un organika, iedzīvinot jebkuru lelli vai objektu. To pamanīja gan viņš pats, gan apkārtējie, uzticot lomas gan bērnu, gan pieaugušo izrādēs. Kā raksta teātra vēsturnieks Aldis Linē savā grāmatā “Abpus leļļu teātra priekškaram”: “Pēteris nekad nesmīdināja skatītāju – viņam piemita simtprocentīga patiesības izjūta, un tā bija viņa atslēga pie lomas. Arī nesmīdinot smieklīgais kļūst divtik smieklīgs, nopietnais – iegūst nebijušu dziļumu. (..) Pēterim bija šī lelles sajūta, un tā ir Dieva dāvana, kuru nav iespējams iemācīties. Vai nu tā ir, vai nav.”

Latvijas Leļļu teātrī Pēteris Šogolovs nostrādājis vairāk nekā 35 gadus, līdz devās izdienas pensijā. Spēlējis lomas izrādēs “Koklētājs Samtabikse” (Ē. Ādamsons), “Dvīņu nedarbi” (L. Feldeks), “Pīļu namiņa noslēpums” (Ģ. Urbans), “Lolitas brīnumputns” (A. Brigadere), “Eža kažociņš” (V. Plūdonis), “Raganas trīs noslēpumi” (H. Paukšs), “Dekamerons” (Dž. Bokačo), “Runga, iz maisa!” (L. Paegle), “Ceturtais skriemelis” (M. Larni), “Makbets” (V. Šekspīrs), “Vinnijs Pūks un viņa draugi” (A. Milns), “Kaķīša dzirnavas” (K. Skalbe), “Runcis zābakos” (G. Vladičina), “Īkstīte” (H. K. Andersens), “Pelnrušķīte” (T. Gabe), “Četri muzikanti” (A. Burovs), “Sīpoliņa piedzīvojumi” (V. Pavlovskis), “Čigānmeitēns Ringla” (D. Strelēvica), “Pauks un Šmauks” (E. Blaitona), “Naksitrallīši” (E. Rauds), “Sniegbaltītes skola” (G. Landau), “Simbelīns” (V. Šekspīrs), “Sarkanie zābaciņi” (P. Kristofs), “Velniņi” (R. Blaumanis), “Livingstouns” (L. Gundars), “Pasaka par zelta zivtiņu” (A. Puškins), “Nezinīša piedzīvojumi” (N. Nosovs), “Sniega karaliene” (H. K. Andersens), “Viena maza turku pupa” (V. Sutejevs), “Buratino piedzīvojumi” (A. Tolstojs), “Skroderdienas Silmačos” (R. Blaumanis), “Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta” (A. Lingrēne), “Pavasara atmoda” (F. Vēdekinds) un daudzās citās.

Līdzās darbam Latvijas Leļļu teātrī Pēteris Šogolovs ir pazīstams kā viens no izcilākajiem balss meistariem un filmu ierunātājiem, kura raksturos niansētajās balsīs runā neskaitāmi pašmāju un lielo industriju animācijas tēli. Aktieris ierunājis neskaitāmus radioteātra raidījumus un vakara pasaciņas. Viņa balsī klausījušās un turpinās klausīties paaudzes, paturot piemiņā to unikālo mantojumu, ko Pēteris Šogolovs devis Latvijai un tās kultūrai.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2020 Visas tiesības paturētas