Aptaujas dati: Kuldīdznieki nemainītu Kuldīgu ne pret vienu citu dzīvesvietu Latvijā un pasaulē



Pagājušā gada nogalē Kuldīgas novada iedzīvotājiem un arī sirdī kuldīdzniekiem, kuri dzīvo ārpus Kuldīgas novada un Latvijas, bija iespēja izteikt savu viedokli aptaujā par savu pilsētu, kas tika organizēta projekta “Kuldīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros.

Aptaujas mērķis bija noskaidrot, ko kuldīdznieki domā paši par sevi, kā raksturo Kuldīgu un novērtē līdz šim piedāvāto kultūras pasākumu piedāvājumu.

Kuldīdznieki – ar pašcieņu pret sevi un lepnumu par pilsētu

Aptaujas dati rāda, ka kuldīdznieki ir lepni par savu piederību Kuldīgai ­– 95% iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi Kuldīgas novadā un, pat ja būtu iespēja pārcelties, 78% aptaujāto izvēlētos palikt Kuldīgā. Tikai desmitā daļa no aptaujas dalībniekiem pieļauj iespēju dzīvot kaut kur citur Latvijā vai dotos uz ārzemēm.

“Esmu patiesi gandarīta un priecīga par aptaujas dalībnieku izteikto lojalitāti savai pilsētai. Aptaujas dati ir pierādījuši to, ko jūtam arī ikdienā – mūsu senatnīgā, skaistā Kuldīga dziļi aizskar cilvēku sirdis. Paldies katram, kurš, pat ja dzīves ceļi aizveduši dzīvot kur citur, dziļi sirdī ir un paliek kuldīdznieks,” pauž Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Kuldīgai tiek piedēvētas tās labākās īpašības ­– pilsēta ir šarmanta, ainaviska, skaista un ar sakoptu pilsētvidi. Kā pierādījumu pilsētas raksturojumam pretī var likt Kuldīgas lielākās vērtības, par kurām iedzīvotāji, tāpat kā vairums pilsētas viesu, atzīst vēsturiskos dārgumus – Ventas rumbu un ķieģeļu tiltu pār Ventu, vecpilsētu un arhitektūru.

Pie pilsētas vērtībām tiek izcelts arī novada neskartais dabas mantojums, labiekārtotās atpūtas vietas (takas, piknika vietas, rotaļu laukumi u.c.). Aptaujas dalībnieki atzīmē arī pilsētas īpašo atmosfēru jeb šarmu (klusa, atvērta, mīlīga un draudzīga) un min drošības aspektu – Kuldīgas pilsētas mērogs ir salīdzinoši mazs, ka tajā nav iespējams apmaldīties un pazust.

Vērtību centrā netiek aizmirsts arī pats kuldīdznieks. Ar pašcieņu un lepnumu pašiem pret sevi, saviem līdzcilvēkiem aptaujas dati rāda, ka kuldīdznieka galvenās raksturojošās īpašības ir uzņēmība, radošums, laipnība, savrupība un izpalīdzīgums.

Ko varam saukt par kuldīdznieku?

Vairāk nekā puse iedzīvotāju (60%) atzinuši, ka kuldīdznieks ir jebkurš cilvēks, kuram ir radnieciska vai emocionāla saikne ar šo pilsētu, kuram tā rūp. Izrādās, savējie nav tikai tie, kuri šeit dzīvojuši daudzus gadus. Kā minējis kāds no aptaujātajiem: “Lai cik ilgi te dzīvo, galvenais, jūtas laimīgs”.

Kultūras piedāvājums apmierina, bet iedzīvotāji ir atvērti jauniem piedāvājumiem
Kuldīgas novada kultūras piedāvājums iedzīvotājus kopumā apmierina, bet iedzīvotāji uzsver, ka ir atvērti jauniem kultūras piedāvājumiem un risinājumiem, par tādiem atzīmējot oriģinālus, iepriekš neredzētus pasākumus neparastās pilsētas vietās.

Ņemot vērā to, ka Kuldīgai ir unikāls dabas mantojums un skaista, sakārtota pilsētvide, nepārsteidz aptaujāto vairākuma pārliecinošā atbilde, ka visbiežāk izvēlas un vēlētos apmeklēt pasākumus brīvā dabā (pilsētas svētkus, brīvdabas teātra izrādes, koncertus, pilsētvides izstādes). Kuldīdznieki aktīvi apmeklē teātra izrādes, populārās mūzikas koncertus, kā arī daudz tiekas ar radiem un draugiem privātās mājas ballītēs. Kategorisku iebildumu kuldīdzniekiem pret kādu īpašu pasākumu kategoriju nav, bet, daudzuprāt, pilsētas kultūras piedāvājumā neiederētos šlāgermūzikas koncerti, dažāda veida mītiņi, protesti, politiskie u.c. veida gājieni.

Kopumā kuldīdznieki šķiet atvērti jauniem piedāvājumiem, jo 86% aptaujāto nevar nosaukt pasākumu, ko nekad neizvēlētos. Iedzīvotāji būtu gatavi apmeklēt visu jauno, ja vien pašiem nav aktīvi jāiesaistās pasākumu norisē. Ne velti pats kuldīdznieks sevi raksturo kā savrupu.

Kuldīga atvērta viesiem, ja tie izturas ar cieņu pret pilsētu

Pilsētas viesi un tūristi Kuldīgā noteikti ir gaidīti. Tūrisms palīdz pilsētai attīstīties (tiek sakārtota vecpilsēta, viesmīlības pakalpojumi, dažādots kultūras piedāvājums) un dod iespēju vietējiem uzņēmumiem nopelnīt, kas vienlaikus rada darba vietas. Uzņemot viesus, varam parādīt citiem savu bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu, un, jo vairāk tūristu apmeklē Kuldīgu, jo vairāk par pilsētu stāsta citiem. Kāds no aptaujātajiem pat atzinis, ka tūrisms ienes dzīvīgumu pilsētā un iekustina kūtros kuldīdzniekus. Viesu uzņemšanas negatīvā puse ir iespējamie satiksmes apgrūtinājumi, trokšņaino tūristu iztraucētais miers un radītie atkritumi. Ideālais tūrists kuldīdznieku acīs ir tāds, kurš, uzturoties pilsētā, spēj atstāt aiz sevis pievienoto vērtību (piemēram, bagātinot novada kultūras dzīvi), ir atvērts, zinātkārs, mierīgs, saudzīgs un tīrīgs, ciena vietējās tradīcijas un ieradumus. Visbiežāk tiek gaidītas ģimenes, kā arī nobrieduši, maksātspējīgi cilvēki, kas spēj dot pilsētai arī finansiālu labumu. Pilsētai un novadam labāk netuvoties skaļiem, ātras uzdzīves mīlētājiem, kas necienīgi izturas pret pilsētvidi kopumā un nerespektē vietējo iedzīvotāju dzīves ritmu.

Kuldīga pēc 10 gadiem – inovatīva un konkurētspējīga, saglabājot savu autentiskumu

Aptaujā tika aicināts kuldīdzniekus pasapņot, kādu viņi vēlētos redzēt Kuldīgu un tās novadu tuvāko 10 gadu laikā. Kuldīgas nākotnes vīzija tiek zīmēta ļoti pozitīvi – skaista, sakopta, draudzīga, inovatīva, autentiska, dzīvīga, cilvēciska, saliedēta, konkurētspējīga. Cilvēki vēlas pilsētā saglabāt vēsturisko noskaņu, vienlaikus attīstot jauno, ienest pilsētā pasaules elpu, nodrošinot augstvērtīgu mākslas, tūrisma un atpūtas piedāvājumu. Taču visvairāk vēlas, lai Kuldīga ir piemērota mums pašiem, kuldīdzniekiem! Lai visi dzīvo labklājībā, jūtas pilsētai piederīgi, iesaistās aktivitātēs, lai atgriežas tie, kas aizbraukuši, lai pieejamas attīstošas aktivitātes bērniem, novadā ir sakārtoti ceļi un tiek radītas jaunas darbavietas. “Tādu, lai citi teiktu – nu kā tiem kuldīdzniekiem atkal izdevies tik forši!”

Tas, vai Kuldīga pēc 10 gadiem būs tāda, kā kuldīdznieki to vēlētos redzēt, lielā mērā ir pašu rokās, jo attīstībai nepieciešami cilvēki – gan lai rosinātu un uzmundrinātu, gan radītu, saglabātu un attīstītu. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa piešķiršana 2027. gadā ir vērtīgs pamudinājums kopā līdzdarboties un veidot nākotnes Kuldīgu tādu, kādu mēs paši vēlētos to redzēt!

Foto: Kārlis Komarovskis

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2021 Visas tiesības paturētas