Autori: Ir būtiski, ka datu nesēju atlīdzības regulējums iet līdzi laikam





Noslēguma fāzē ir nonākuši grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību”, kuri reglamentē t.s. datu nesēju atlīdzības (DNA) noteikšanu iekārtām un datu nesējiem, ja šie datu nesēji pieļauj ieraksta un kopēšanas funkcijas. Grozījumi paredz mainīt to datu nesēju sarakstu, uz kuriem attiecas DNA. Tostarp grozījumi paredz ar DNA apliekamo datu nesēju sarakstā iekļaut mobilos tālruņus.





“Datu nesēju atlīdzība ir neliels, vienreizējs maksājums, kuru šīs iekārtas pircējs maksā autoriem, izpildītājiem, producentiem, aktieriem, filmu producentiem par atļauju kopēt privātām vajadzībām autordarbus,” skaidro Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna, uzsverot, ka bieži sabiedrībā šī atlīdzība tiek dēvēta par nodokli: “Jāsaprot, ka DNA nav ne jauns nodoklis, ne jauna nodeva, bet gan samaksa par autora darba kopēšanu, kas tiek uzlikta pašam datu nesējam – iekārtai, kurai ir ieraksta funkcija. Tostarp, arī mobilajam telefonam. Arī situācijā, kad jūs nopērkat jebkādā formā fiksētu muzikālo darbu, netiek nopirktas intelektuālā īpašuma tiesības uz šo darbu, bet gan iegūta atļauja izmantot konkrēto fiksācijas formu, un šī izmantošanas atļauja neparedz darba kopēšanu. Piemēram, arī iegādājoties grupas “Prāta Vētra” mūzikas albumu, jūs taču katrs nekļūstat par šī albuma īpašniekiem, šī darba intelektuālā īpašuma tiesības ir un paliek grupas “Prāta Vētra” mūziķiem,” saka LaIPA izpilddirektore, piebilstot, ka iekasētais maksājums nenonāk ne valsts budžetā, ne kaut kādā citā “kopējā katlā,” bet tiek uzreiz pārskaitīts autoriem, respektīvi, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūrā / Latvijas Autoru apvienībā (AKKA/LAA), kas tālāk naudu sadala autoriem.





Grozījumus Ministru kabineta noteikumos, papildinot datu nesēju sarakstu ar mobilajiem tālruņiem, iniciējusi Kultūras ministrija. “Pirmkārt, tādējādi tiks nodrošināta citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, t.sk. kaimiņvalstīm līdzvērtīga datu nesēju atlīdzības iekasēšanas sistēma, kas sniegs būtisku atbalstu radošajām nozarēm. Otrkārt, tiks izpildīts Satversmes tiesas spriedumā noteiktais pienākums regulāri pārvērtēt datu nesēju sarakstu saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām," akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.





Viņam piekrīt mūzikas producents un mūziķis Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd: “Ir nevietā arguments, ka ir cilvēki, kuri nekad neko nav kopējuši un ka tāpēc ir nejēdzīgi no viņiem prasīt kādu maksu. Runa ir par iespēju lietot konkrēto datu nesēju vai ierīci kopēšanai. Ja pērc automašīnu, tur ir vesela virkne ierīču, ietaišu un iespēju, kuru iebūvēšana automašīnā veido tās cenu. Un mēs kā pircēji tāpat maksājam par šīm ierīcēm un iespējām pat tad, ja daļu no tām nekad neizmantosim,” ar salīdzinājumu situāciju raksturo Rūdolfs Budze, norādot, ka ir gandarīts par autoru viedokļa ņemšanu vērā, lemjot par DNA sarakstā iekļauto datu nesēju papildināšanu ar modernajām ierīcēm atbilstoši tehnoloģiskajai attīstībai: “Tas bija jāizdara jau sen, taču – kā vienmēr šādās situācijās pārrunas ir notikušas ilgi un grūti,” uzskata Dj Rudd.





Savukārt dziesmu autors un mūziķis, AKKA/LAA padomes prezidents Kārlis Kazāks skaidro: “Es ļoti labi saprotu, ka brīdī, kad pirms skriešanas treniņa telefonā tiek iekopēta mīļāko dziesmu liste, reti kurš cilvēks aizdomājas, ka tiek veiktas darbības ar kāda cita cilvēka intelektuālo īpašumu. Nedomāju, ka šobrīd, kad datu nesēju atlīdzība par mobilajiem telefoniem netiek maksāta, kāds pirms dziesmas iekopēšanas mēģinātu sazināties ar tās autoriem un izpildītājiem, lai vienotos par atļauju un atlīdzības apjomu. Niecīgā un tikai vienreiz samaksātā datu nesēju atlīdzības maksa ļauj par to nedomāt un zināt, ka par autortiesību un blakustiesību īpašniekiem visi kopā esam padomājuši,” uzskata mūziķis.





Mūzikas izdevniecības “MicRec” un Mūzikas producentu apvienības valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve savukārt uzsver, ka galvenā kauja gan par sabiedrības izpratni, gan arī autoru tiesību aizstāvēšanu izcīnīta jau pirms 15 gadiem, kad Latvijā tikai pēc Satversmes tiesas iejaukšanās pieņemts visā Eiropā pieņemtais regulējums par DNA, bet tagad ilgi notikušas cīņas par nepieciešamību atjaunot sarakstu, ņemot vērā jauno tehnoloģiju ienākšanu mūsu ikdienā: “Kā liecina pieredze, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nemaz nezina un savos maciņos nav izjutuši DNA iekasēšanu par sarakstā iekļautajiem datu nesējiem, jo te nav runas par kādu būtisku ietekmi uz produktu cenām gala lietotājam – to apliecina arī citviet veiktie pētījumi: DNA nekādi vai ļoti maz ietekmē produktu gala cenu,” uz praksi Eiropas Savienības valstīs atsaucas “MicRec” un Mūzikas producentu apvienības vadītāja. “Tā ierasti ir diskusija starp autoriem un lielajiem mobilo telefonu un citu iekārtu tirgotājiem, kuri ir tiešie iekārtu pārdevēji, un viņu vēlmi atbildīgi rīkoties, samaksājot DNA un nodrošinot autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu, jo autoriem DNA ir ļoti būtiska, arī kā godīgs risinājums autortiesību un blakustiesību ievērošanā. Un šajā ziņā Latvija nav unikāla – šāds DNA veids ir atzīts par labu esam vairumā Eiropas valstu,” izmaiņas MK noteikumos komentē Elita Mīlgrāve. “Jautājums nav par to “vai vajag?”, bet gan “kad tas notiks?”. Vairumā valstu mobilie telefoni ir iekļauti ar DNA apliekamo iekārtu sarakstā, tostarp, piemēram, Lietuvā. Arī Igaunijā pašlaik notiek datu nesēju saraksta pārvērtēšana. Un Latvija ir līdzīgā situācijā.”

Foto: Ilustratīvs

 

Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2021 Visas tiesības paturētas