Ciklā “Nepārejošā Latvija. Personības” – Hercs Franks



Maijā atsākas kinovakari no cikla “Nepārejošā Latvija. Personības”, kurā Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) un Nacionālais Kino centrs (NKC) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) piedāvā bez maksas noskatīties digitalizētu un atjaunotu kinodokumentu programmu. Trešā seansa uzmanības centrā ir dokumentālists Hercs Franks (1926-2013) – 9. maijā pulksten 18:00 LNB Ziedoņa zālē Franka kinožurnāli (1968-1979) un divas leģendāras īsfilmas no Latvijas kultūras kanona – “Baltie zvani” (1961) un “Vecāks par desmit minūtēm” (1978).

Kā jau ziņots, cikls Nepārejošā Latvija. Personības ir pirmā iespēja noskatīties ERAF projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta) ietvaros uzsāktā Latvijas filmu un kinožurnālu digitalizācijas un atjaunošanas darba rezultātu, iepazīstot četras lielas personības un viņu laikmetu – ALOIZS BRENČS (1929-1998, seanss 5. aprīlī), ULDIS BRAUNS (1932-2017, seanss 12. aprīlī), HERCS FRANKS (1926-2013, seanss 9. maijā), AIVARS FREIMANIS (1936-2018, seanss 23. maijā). Katra seansa sākumā – īsi ievadvārdi, kuros Latvijas kino pētniece Kristīne Matīsa iepazīstina skatītājus ar katru no izcilajiem dokumentālistiem un laikmetu, kurā viņi darbojušies.

Trešdien, 9. maijā, kinovakara centrā ir režisors un scenārists Hercs Franks – pirmais, kurš savu filmu titros sāka rakstīt vārdu “autors”. Hercs Franks ir viens no kinoteorijā spēcīgākajiem Rīgas poētiskā stila pamatlicējiem, un viens no viņa stiprākajiem darbarīkiem ir ideja. Piemēram, tā, kas likta pamatā īsfilmai Baltie zvani (1961) – par mazu meitenīti un trausliem ziediņiem kontrastējoši lielā un nevērīgi rosīgā pilsētā. Hercs Franks ir šīs filmas scenārija autors, kinolentē to realizēja režisors Ivars Kraulītis un operators Uldis Brauns, bet jau 70. gadu sākumā Hercs Franks sāka veidot pats savas filmas. Augstākā un starptautiski pazīstamākā virsotne starp tām un tieši tāpat izcilā idejā balstīts darbs ir operatora Jura Podnieka uzņemtā īsfilma Vecāks par desmit minūtēm (1978) – ģeniāla iecere pārvērst filmā desmit minūtes no reālās dzīves, kas spoguļojas maza bērna sejiņā.

Kinoseansa ievadā tiks demonstrēti četri kinožurnāli, kurus Hercs Franks veidojis kā režisors filmu starplaikos – Sporta apskats (2/1968), Padomju Latvija (32/1972 un 19/1979), Māksla (3/1975), detalizēta programma pielikumā.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kura krājumā ir vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi. ERAF projekta ietvaros pirmo reizi tik lielam arhīva kinodokumentu apjomam veidos kvalitatīvas, mūsu laikam un prasībām atbilstošas digitālās kopijas – 38 420 minūtes kinodokumentu, kas filmēti 20. gadsimtā, atdzims 21. gadsimta formātā. Restaurācijai eksperti izvēlējuši deviņas spēlfilmas un sešas Latvijas kinovēsturei nozīmīgas dokumentālās filmas, kuru autori atstājuši būtiskas pēdas Latvijas kino procesos.

Ciklā Nepārejošā Latvija. Personības ietilpst četri seansi LNB Ziedoņa zālē – 5. aprīlī, 12. aprīlī, 9. maijā un 23. maijā.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2019 Visas tiesības paturētas