No 9. novembra līdz 5. decembrim galerijā "Māksla XO" būs skatāma Ivara Heinrihsona izstāde "Kods", kas ir daļa no mākslinieka ceļojošās izstādes projekta Spānijā 2018. gadā, kas aizsāksies 4. februārī Campo de Criptana.
Latviešu un spāņu kultūru mijiedarbe spilgti iezīmējās 20. gadsimta 30. gados ar latviešu filozofa, psihologa un tulkotāja Konstantīna Raudives personību un Migela de Servantesa daiļdarba par Donu Kihotu pirmo tulkojumu latviešu valodā. Servantesa radītais Dons Kihots gadsimtu gaitā kļuvis par personifikāciju mūsdienu cilvēkam un viņu plosošajiem konfliktam starp ideāliem un realitāti. Dons Kihots ir kā mākslinieks, kas no rutīnā grimstošās ikdienas un mietpilsoņu sabiedrības patvēries iztēlē. Zenta Mauriņa dēvēja Konstantīnu Raudivi par sava laika latviešu Donu Kihotu.
Ciešo saistību ar Spānijas glezniecību un līdzības ar donkihotisko garu var skatīt arī latviešu mūsdienu gleznotāja Ivara Heinrihsona daiļradē – 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Ivars Heinrihsons atsakās no "krāsainības" glezniecībā un apzināti izvēlas ahromātisko krāsu paleti – pelēko un melno atklājot pie El Greko, Goijas specifisko ķieģeļsarkano sajūtot kā savu, bet savos zīmējumos ieraugot Tapjesam piemītošo īpašo brūno. Arī Ivara Heinrihsona ekspresīvajos zirgu skrējienos – melni baltajā un pelēkajā līniju žestā – sajūtams spāņu gars, Antonio Sauras izteiksmes dramatisms un spriedze.
Ivars Heinrihsons ir šī laika viena no spilgtākajām personībām latviešu tēlotājā mākslā – spožs neoekspresionisma pārstāvis latviešu mūsdienu glezniecībā un daudzus gadus arī glezniecības profesors Latvijas Mākslas akadēmijā. Spāņu glezniecību Ivars Heinrihsons vairākkārt pētījis savos ceļojumos pa Spāniju, studējot gan mākslinieku darbus muzejos, gan apbraukājot viņu radošo vidi. Apmeklēt Spāniju viņam nozīmē pietuvoties Goijam, El Greko, Antonio Sauram ne tikai virtuāli, bet tiešā kontaktā – caur viņu mākslu, lokālo vidi, mentalitāti, izjūtot tos kā savējos, kaut ģeogrāfiski atrodoties pretējās Eiropas pusēs.
Foto: Publicitātes
