Laista klajā kolektīva monogrāfija ar intriģējošu nosaukumu “Aspazija un mūsdienas: dzimums, nācija, radošie izaicinājumi” (sastādītāja un zinātniskā redaktore ir Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes profesore filoloģijas doktore Ausma Cimdiņa), un tās prezentācija notiks 31. augustā plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā Raiņa bulvārī 19. Grāmatu izdevis apgāds “Zinātne”.
Plašāko un daudzpusīgāko tematisko spektru jaunajā grāmatā aptver nodaļa "Aspazijas sociālā filozofija un identitātes estētika" ar Ausmas Cimdiņas ievadrakstu "Aspazijas izaicinājums zinātnei un tēvzemei", akcentējot Aspazijas daiļrades recepcijas īpatnības laika gaitā, kā arī feminisma teoriju ietvarā dzimušo gender studiju terminoloģijas adaptācijas latviešu literatūrpētniecībā problemātiku.
Grāmatas "Aspazija un mūsdienas: dzimums, nācija, radošie izaicinājumi" atvēršanas svētkos piedalīsies: LU rektors Indriķis Muižnieks, Norvēģijas karalistes vēstnieks Latvijā V. E. Steinārs Egils Hāgens, Rīgas pilsētas vicemērs Andris Ameriks, grāmatas autori un veidotāji. Dziesmas ar Aspazijas vārdiem izpildīs LNO soliste Ieva Parša, pie klavierēm Herta Hansena.
Grāmata ir strukturēta 6 nodaļās: 1. Aspazijas sociālā filozofija un identitātes estētika. 2. Antīkās kultūras dimensija. 3. Aspazijas teksta semantika un poētika. 4. Aspazijas drāma un teātris. 5. Aspazija un viņas darbu tulkojumi cittautu kultūras komunikācijā. 6. Kultūrvēsturiskās un topogrāfiskās zīmes Aspazijas portretējumam.
Pētījuma līdzautori ir Latvijā un starptautiski pazīstami speciālisti Vita Matīsa, Silvestrs Gaižūns, Viktors Hausmanis, Silvija Radzobe, Ella Buceniece, Maija Kūle, Ilze Rūmniece, Valdis Muktupāvels, Kārlis Vērdiņš, Eva Eglāja-Kristsone, tostarp jaunākās paaudzes pētnieki un kultūras žurnālisti Zita Kārkla, Anna Auziņa, Linda Kusiņa, Raivis Viļūns, Betija Turlaja u. c.
Monogrāfija ir izstrādāta projekta "Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās: Latvijas un Norvēģijas diversitātes" ( NFI/R/2014/061) ietvaros, projekts līdzfinansēts no Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam līdzekļiem, kā arī ar valsts pētījumu programmas "Letonika", Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes finansiālu atbalstu.
Foto: Publicitātes
