No 7. jūnija līdz 25. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" būs skatāma vērienīga starptautiski atzītā igauņu mākslinieka Kaido Oles personālizstāde “Dejas vientuļo siržu klubā”.
“Māksla ir kā Mendeļejeva tabula. Vieta ir. Tikai precīzi jātrāpa! Radi gleznu, un, ja tā atbilst pasaules struktūrai, tad ir izdevies!” uzskata starptautisku atzinību guvušais igauņu mākslinieks Kaido Ole. Viņš necenšas pavairot pasauļu skaitu, veidojot jaunu savējo, bet jūt nepieciešamību sevi un savas domas ierakstīt jau esošajā struktūrā. Un pasaule, kurā viņš dzīvo, ir sakārtota.
Izstādes nosaukumā ietvertais dejas jēdziens piedāvā perfektu metaforisku savienojumu ar Kaido Oles mākslu plašākā kontekstā. Tāpat kā Nīčes Zaratustra pretnostata deju savam lielākajam ienaidniekam – “smaguma garam” (Geist der Schwere) –, arī igauņu mākslinieks, ļaujoties brīvai ideju plūsmai, izteiksmes vieglumam un rotaļīgumam, savā jaunradē pretojas gravitācijai. Kaido Oles māksla visu laiku tiecas krist uz augšu. Kultūrvēsturiskajā aspektā deja ir ne vien komunikācija un attiecību veidošana starp cilvēkiem, bet arī pašizziņas veids, personīgas patības un ķermeniskuma vienotības apzināšanās un veidošana. Abi šie faktori ir vienlīdz svarīgi Kaido Oles daiļradē un konceptuāli iezīmē izstādes tematisko satvaru. Gleznošanā viņš satiekas gan ar pasauli, gan sevi.
Mākslinieka mijiedarbība ar sabiedrību nepauž atsvešinātu pasīva vērotāja pozīciju. Sociāli kritisku pieeju apkārtējai realitātei autora darbos nereti papildina melanholisks un ironisks vērojums. Sociālie komentāri Kaido Oles kompozīcijās ir trāpīgi, un tos var pielīdzināt smalkām adatām prasmīga akupunktūras meistara rokās. Šie dūrieni sabiedrības ķermenī nav ne sāpīgi, ne biedējoši, tomēr tiem piemīt spēja aktivizēt skatītāju kritisko domāšanu.
Vienlaicīgi izstāde atklāj citu būtisku Kaido Oles personības šķautni – mākslas radīšanas procesa apzinātu un sistemātisku lietošanu pašrefleksijai un sevis vērošanai. Viena no pašizpratnes veidošanas izpausmēm Kaido Oles mākslā ir ambivalentu tēlu sistēmas radīšana. Šos tēlus viņš dēvē par saviem alter ego, un tie līdzinās avatariem – modernajiem ķermeņiem virtuālajā vidē. Pašrefleksijas tēma mākslinieka daiļradē līdz šim vēl nav pietiekami pētīta, tādēļ ar to saistītajiem dažādu periodu darbiem atvēlēta nozīmīga izstādes daļa. Tēmas padziļinātai izpētei kā projekta konsultants piesaistīts Parīzē dzīvojošais latviešu psihoanalītiķis Jānis Gailis, kurš 2018. gada vasarā Rīgā veica desmit seansus ar mākslinieku. Psihoanalītiķa secinājumi kopā ar Kaido Oles darbu interpretācijām publicēti izstādes katalogā, un ar tiem būs iespējams iepazīties visiem muzeja apmeklētājiem.
Foto: Publicitātes
