Koklētāja Laima Jansone uz vienas skatuves ar “Sinfonietta Rīga” un Latvijas Radio kori


25. janvārī Lielajā ģildē plkst.19.00 uz vienas skatuves satiksies kokles improvizāciju virtuoze Laima Jansone, "Sinfonietta Rīga" un Latvijas Radio koris, lai atskaņotu Ērika Ešenvalda un Laimas Jansones jaundarbus korim, orķestrim un koklei. Koncertā dzirdēsim arī Jēkaba Graubiņa, Līgas Celmas, Zoltāna Kodāja, Veljo Tormisa un Sergeja Pokofjeva skaņdarbus. Diriģenti Normunds Šnē un Sigvards Kļava.(EBU) koncertcikla "Folk into Classics" ietvarā šis koncerts tiks tiešraidīts un retranslēts daudzās Eiropas valstīs.


Koncerta programmā Līgas Celmas "Debesu sēta", Ērika Ešenvalda "Tīmekļi" koklei un orķestrim (jaundarbs), Jēkaba Graubiņa "Ej, saulīte, drīz pie Dieva!", Laimas Jansones “Spēka vārdi” (jaundarbs), Zoltāna Kodāja “Galāntas dejas”,Veljo Tormisa "Latviešu burdona dziesmas" (fragmenti) un Sergeja Prokofjeva "Uvertīra par ebreju tēmām". "Ej, saulīte, drīz pie Dieva!" ir žanra klasika – tā atgādina, cik izcils tautasdziesmu pētnieks, zinātājs un apdarinātājs bija Jēkabs Graubiņš.


Laima Jansone saka par jaundarbu "Spēka vārdi": "Es teiktu, ka tā ir versija par tautasdziesmu, versija korim un koklei. Spēks neslēpjas milzīgā amplitūdā vai vēl kur, tas ir pavisam vienkāršās, varētu teikt, mantriskas nozīmes melodijās. Pārējais ir tikai laika skanējums, kas senāk bija citādāks un nākotnē būs vēl pavisam cits. Tā ir ieklausīšanās savās saknēs, no kurām vajadzētu nevis baidīties vai "uzķerties" uz mākslīgi radītiem konfliktiem, bet pieņemt un apzināties arī šo savu esības daļu. Saknes ir tās, kas notur koku vētrā, saknes ir tās, kas dod atbalstu cilvēkam nemiera un neziņas vējos."
Skaņdarbā izmantoti tautasdziesmu teksti un tautas melodiju citāti.


Ēriks Ešenvalds par jaundarbu "Tīmekļi": "Šis (The Webs) ir opuss koklētājam/-ai un kamerorķestrim. Tīmekļi – gan globālie un urbāni piedūmotie, gan lokālie, pļavās zirneklīšu austie un tīros rasas pilienus noturošie; kā brīnums, kā pretstats lielpilsētu bezmiega miegam.


Skaņdarbā jaušama solista un orķestra pretnostatīšana, kā arī abu saskaņa. Muzikālo partitūru raksturo instrumentāli tembrālo un elektronisko (elektro-akustiskā kokle) skaņu palete, senatnīgums (etnogrāfiskā kokle) un modernais, tradicionālo un mūsdienu novatorisko spēles paņēmienu līdzāspastāvēšana – gan kokle, gan orķestra instrumenti pauž dažādu laikmetu vēstījumu.


Kokles spēle – intīmāks, personiskāks, subjektīvāks pārdzīvojums, kamermuzicēšanas bagātīgo nianšu paudums.


Orķestris – racionālais, nemainīgais pretspēks, kurš maina savu polaritāti, saskaroties ar kokles vēstījumu.


Apbrīnojot koklētājas Laimas Jansones spēles improvizāciju un ticot, ka arī citās zemēs ir nemazāk talantīgi tautas instrumentu mūziķi, manā nošu rakstā solista partija ir visai skopa – norādīta vien skaņkārta, raksturs, temps un intonatīvais kodols. Tādējādi "Tīmekļi" ir atvērti interesantām un daudzveidīgām kombinācijām ar citiem stīgu strinkšķināmajiem instrumentiem."


Veljo Tormiss pazīstams kā viens no ievērojamākajiem Baltijas kormūzikas radītājiem, izcils folkoras pazinējs un izjutējs. Tormiss ir viens no retajiem, kurš spējis latviešu vokālās tautasmūzikas raupjajam un spēcīgajam simbolam burdonam piešķirt adekvātu jaunu dzīvi uz akadēmiskās koncertskatuves.


1918. gadā Prokofjevs emigrē no PSRS: dodas uz Vladivostoku un caur Japānu nonāk ASV. 1919. gadā viņš Ņujorkā sastop kādreizējos skolasbiedrus – sešus ebreju jauniešus, kas izveidojuši ansambli Zimro (klarnete, stīginstrumenti, klavieres) un nu meklē repertuāru, lai koncertos sapelnītu naudu konservatorijas dibināšanai Jeruzalemē. Mūziķi piedāvā Prokofjevam komponēt rapsodiju par ebreju tradicionālās mūzikas motīviem un piešķir burtnīcu, kurā apkopotas ebreju tautas melodijas. Komponists piedāvājumu atraida, taču burtnīcu patur. Kādā 1919. gada novembra naktī viņš piesēžas pie klavierēm un, kā vēlāk pats stāsta, pirksti paši atraduši īstos taustiņus, lai rastos "Ebreju uvertīra". 30. gados Prokofjevs pārveido šo mūziku kamerorķestrim.


Eiroradio koncertu cikls "Folk into Classic" iedibināts 2007. gadā un Latvija tajā piedalās jau otro reizi. Šī cikla ideja ir parādīt mijiedarbi starp tautas un klasisko mūziku, programmā apvienojot klasiskās mūzikas atskaņotājus ar folka mūzikas pārstāvjiem un pievēršot uzmanību komponistiem, kas savā mūzikas daiļradē ievijuši tautas mūzikas elemntus. Šāda programma tiek iecerēta kā nepārtraukta mūzikas "ķēde", kurā savstarpēji mijas tautas mūzika un klasiskā mūzika. Eiropas kontekstā šis ir ļoti pieprasīts mūzikas projekts, jo savu artavu tajā var sniegt katra valsts ar tās daudzajām kultūras kopienām.


Šī gada Eiroradio koncertsezonā cikls "Folk into Classic" izskan no janvāra līdz februārim un tajā piedalās septiņas raidstacijas, ik nedēļu piedāvājot vienu "Folk into Classic" programmu, kas izskanējusi Monte Karlo, Dublinā, Rīgā, Madridē, Bukarestē, Brno un Barselonā.


28. janvāra vakarā Rīgas programmu "tiešraidē" dzirdēs Dānijas, Horvātijas, Spānijas un Vācijas (Hesenes Radio un Zārbrikenes radio) raidstaciju klausītāji. Pārējie – Bulgārijas, Grieķijas, Igaunijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles un Somijas klasiskās mūzikas raidstaciju klausītāji šī koncerta ierakstu dzirdēs 2013. gada laikā.


Foto: Publicitātes

Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas