Amerikāņu kormūzikas vitālās un daudzveidīgās šķautnes ar īpašo latviešu koru skaņu Valsts Akadēmiskā kora “Latvija" izpildījumā, afroamerikāni Jūdžinu Rodžersu pie diriģenta pults. Gospeļi, spiričueli, to moderni aranžējumi kā arī tādu pazīstamu autoru kā Leonarda Bersteina, Ērika Vitekera, u.c. amerikāņu autoru oriģinālkompozīcijas 31. augustā plkst. 19.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā izskanēs Starptautiskās Garīgās mūzikas festivāla ietvaros.
Valsts Akadēmiskais koris Latvija aicina doties ceļā uz mūsu platuma grādos mazāk pazīstamām amerikāņu mūzikas šķautnēm, viņu kultūras komponistu skatījumu uz Dievu, sakrāliem tekstiem, kurus kopīgi atklās latviešu koris un viens no ievērojamākajiem amerikāņu kordiriģentiem, Mičiganas universitātes profesors Jūdžins Rodžerss. Kā viesdiriģents, konsultants un lektors Rodžerss uzstājies ASV, Āfrikā, Kanādā, Singapūrā, Lielbritānijā, Portugālē, Honkongā un Itālijā.
Par gaidāmo koncertu stāsta diriģents Jūdžins Rodžers: “Koncerta trīs daļas – ticība, mīlestība, cerība – iecerētas kā ceļš, kurš ļauj iepazīt atšķirīgos stilus, kas raksturīgi amerikāņu kormūzikas koncertiem. Mūsdienu amerikāņu komponistu balsis sniedz iespēju iedziļināties ticības, mīlestības un cerības tēmās. Koncerts noslēgsies ar afroamerikāņu mūziku, kas skaņās ietērpusi nezūdošo cerību, iznestu cauri verdzības gadiem un cīņai par pilsoņu tiesībām.”
Rodžersa izvēlētie autori ir spoža amerikāņu komponistu plejāde, gan spiričuelu un gospeļu klasiķi, gan mūsdienu skaņraži, kuri ieguvuši GRAMMY balvas. Starp dzīvesprieku apliecinošiem opusiem būs arī pārdomu pilnas, silta lirisma apdvestas kompozīcijas, kā arī temperamentīgas ebreju mūzikas intonācijas. Koncertā piedalīsies arī Kristīne Adamaite (ērģeles, klavieres), Līga Kārkliņa (klavieres) un stīgu kvartets - Lienīte Kostanda, Eleonora Pīrāga (vijoles), Marta Rācene (alts) un Kristers Mārtiņš Šīmanis (čells).
Eižens Rodžers ir atzīts amerikāņu kordiriģents, pedagogs, lektors un profesors Mičiganas mūzikas, teātra un dejas universitātē. 2014. gadā ierakstu nama NAXOS izdotais Darjī Mijo operas Eshila Orests (L'Orestie d'Eschyle) ieraksts, kur Rodžers piedalījies kā kormeistars, ieguva GRAMMY nomināciju Labākais operas ieskaņojums. 2015. gadā tika izveidots projekts Eugene Rogers choral series, kas apvienoja laikmetīgās mūzikas komponistus, kas specializējušies arī tautas mūzikas tradīcijā. 2011. gadā viņš devās uz Tanzāniju Austrumāfrikā studēt vietējo koru kultūru un Hal Leonard World Music Series izdevniecības paspārnē veicināja publicēt Tanzānijas kormūzikas izdevumus. Līdzās savai diriģenta, dziedātāja un pedagoga darbībai Rodžers ir Amerikāņu kordiriģentu asociācijas pirmais krēsls repertuāra daudzveidības jautājumos, kā arī Portugāles Kormūzikas Vasaras festivāla mākslinieciskais direktors.
Festivāla koncerti:
2. septembrī plkst. 18.00 Dagdā, Vissv. Trīsvienības katoļu baznīcā. Piedalās Valsts Akadēmiskais koris Latvija Māra Sirmā vadībā. Programmā: Ērika Ešenvalda kormūzika, skaņdarbi no projekta Latvijas komponisti Latvijas 100 gadei.
7. septembrī Rīgas Domā plkst. 20:00 Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncerts. Maikls Tipets oratorija Mūsu laika bērns. Piedalās: Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Inga Šļubovska – Kancēviča (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Olivers Kūsiks (tenors), Rihards Mačanovskis (baritons), Oskars Pauliņš (gaismu mākslinieks), diriģents Māris Sirmais.
Biļetes iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv
Garīgās mūzikas festivāls ir viens no gaidītākajiem muzikālajiem notikumiem Latvijā, kur skan latviešu autoru pirmatskaņojumi, lielformu žanru klasika un Latvijā neatskaņoti izcili šī žanra paraugi, kora a cappella darbu koncertprogrammas ar viesdiriģentiem no visas pasaules, kā arī autorkoncerti, kas veltīti izciliem mūsdienu komponistiem, lielākoties ar pašu skaņražu klātbūtni. Festivāla centrālā ass ir koris Latvija, ap kuru koncertos mainās gan solisti, gan diriģenti, gan orķestri. Festivāla aizsākumi meklējami 1998. gada augustā, kad tika rīkots pirmais festivāls, izvirzot uzdevumu piedāvāt plašu sakrālās mūzikas spektru un aicināt latviešu komponistus rakstīt skaņdarbus ar garīgu tematiku.
Foto: Publicitātes
