Latvijas Kultūras akadēmija Latvijas valsts simtgadē izdod Dziesmu un deju svētkiem veltītu monogrāfiju



Kolektīvā monogrāfija “Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija” veltīta mēroga ziņā plašākajai, simboliem un emocijām bagātajai, daudzu apbrīnotajai Latvijas tautas tradīcijai. Tajā raksturotas Dziesmu un deju svētku un ar tiem saistītās tautas mākslas kustības dinamiskās izpausmes mūsdienu Latvijas mainīgajā kultūrvidē, analizēti tradīcijas pārmantošanas tiesiskie, finansiālie, sociālie, izglītības un citi priekšnosacījumi.

Monogrāfija “Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija” ir tapusi valsts pētījumu programmas Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē / HABITUS ietvaros četru gadu garumā, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētniekiem sadarbojoties ar kultūrpolitikas veidotājiem un tradīcijas kopienas pārstāvjiem, aprobējot pētījumu rezultātus starptautiskās konferencēs, kultūras nozares praktiķu forumos un semināros. Monogrāfijai rakstus gatavojuši Mg. iur. Līga Ābele, Dr. sc. soc. Jānis Daugavietis, Mg. art. Kristīne Freiberga, Mg. art. Agnese Hermane, Dr. sc. soc. Anda Laķe, Dr. art. Rūta Muktupāvela, Dr. art. Valdis Muktupāvels, Dr. art. Baiba Tjarve, Mg. art. Agnese Treimane, Dr. art. Anita Vaivade, Mg. art. Līga Vinogradova, Dr. oec. Ieva Zemīte.

Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde monogrāfijas ievadā dziesmu svētkus nodēvē par latviešu tautas reliģiju: “Jau teju 150 gadu mēs, latvieši, līdzīgi kā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši, esam pasaulē unikālas kultūras tradīcijas mantinieki. Dziesmu un deju svētki, dzimuši kā Vispārējie dziedāšanas svētki, ir Baltijas tautu radošās daudzveidības spilgtākā izpausme un nacionālās identitātes simbols. Latvijā mēdzam ar bijību teikt – dziesmu svētki ir latviešu tautas reliģija.”

Monogrāfijā Dziesmu un deju svētki skatīti kā nacionāla mēroga tradīcija, kuras mantojuma kopienu veido Baltijas valstu iedzīvotāji, kopjot un sargājot tradīciju, vienlaikus diskutējot un meklējot katrai tautai un šim laikam piemērotākos pārmantošanas modeļus. Monogrāfijas autori koncentrējās uz aktuālo tradīcijas reprezentācijas formu analīzi, kas ļauj runāt par Dziesmu un deju svētkiem “šeit” un “tagad”, strukturāli nodalīt dažādus tradīcijas elementus, uzsvērt atšķirīgu iesaistīto pušu Dziesmu un deju svētku pieredzējuma atšķirības, kā arī meklēt konsensu attiecībā uz pārmantošanas stratēģijām mūsdienu kultūrvidē. Katrs monogrāfijas autors veica unikālu ieguldījumu kāda tradīcijas aspekta izpētē, turpinot un apliecinot līdzšinējo vai apgūstot jaunu, savām zinātniskajām interesēm atbilstošu pētniecisku pieeju tradīcijas fenomenam.

29. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotās konferences "Dziesmu un deju svētki ceļā uz tradīcijas 150-gadi" ietvaros notika kolektīvās monogrāfijas atvēršanas svētki.

Monogrāfija paredzēta augstskolu studentiem un docētājiem, kultūras mantojuma, kā arī citu saistītu kultūras norišu jaunajiem un pieredzējušajiem pētniekiem, kultūrpolitikas veidotājiem, tradīcijas mantojuma kopienas pārstāvjiem un ikvienam, kuru interesē Dziesmu un deju svētku fenomens.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas