LNMM galvenā ēka apmeklētājiem tiks atvērta jau pēc gada



Starptautiskajā muzeju dienā, 2015. gada 18. maijā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) paziņo, ka LNMM galveno ēku K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā, pēc apjomīgas restaurācijas un rekonstrukcijas apmeklētājiem plānots atvērt 2016. gada maijā.

Gaidot svinīgo brīdi, pie muzeja satura veidošanas strādā vairākas darba grupas, kurās iesaistīti arī potenciālie lietotāji, lai Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas atvēršana būtu īpašs notikums ikvienam.
LNMM atjaunotā pastāvīgā ekspozīcija pirmo reizi aptvers Latvijas mākslas vēstures kopainu visa 19. un 20. gadsimta garumā. Savukārt jaunā izstāžu zāle tiks atklāta ar Latvijas laikmetīgās mākslas celmlauža Miervalža Poļa plašo personālizstādi.

Pastāvīgā ekspozīcija atradīsies muzeja vēsturiskajā ēkā un būs izvietota divos stāvos. To iecerēts veidot pēc hronoloģiski stilistiskā principa, secīgi atspoguļojot Latvijas mākslas vēstures vispārējo attīstību, ar raksturīgu darbu kopām un unikāliem meistardarbiem izceļot katra perioda būtiskākās parādības un autorus, kā arī novitātes gan saturā, gan formveidē.

Ekspozīcija sāksies ēkas trešajā stāvā ar ieskatu Baltijas mākslā 19. gadsimta pirmajā pusē, ko turpinās sadaļa, kas veltīta Latvijas profesionālās mākslas skolas izveidei un nozīmīgākajām norisēm laika periodā no 19. gadsimta otrās puses līdz 20. gadsimta vidum. Tā būs atkalredzēšanās ar meistardarbiem, kurus radījuši latviešu nacionālās glezniecības skolas veidotāji Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls un Johans Valters, vadošie klasiskā modernisma pārstāvji Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds, Valdemārs Tone, Romans Suta un Aleksandra Beļcova, gleznieciski ekspresīvie Jānis Tīdemanis, Ģederts Eliass, Kārlis Padegs un citi autori.

Muzeja otrais stāvs atvēlēts ilgi gaidītam notikumam Latvijas mākslas dzīvē – 20. gadsimta otrās puses ekspozīcijai. Hronoloģiskā attīstībā sociālistiskais reālisms, skarbais stils, tā sauktais „sociālistiskais modernisms” parāda, ka Latvijas mākslas evolūcija pakāpeniski tuvojusies Eiropas mākslas tendencēm, kuras no 1980. gadu vidus kļūst par laikmetīguma mērauklu Latvijas kultūras telpā. 20. gadsimta otrajā pusē Latvijā mākslai bija īpaša loma, jo tā pauda arī tādus garīgus ideālus, kas bija brīvi no ideoloģijas. Par spīti šajā periodā valdošajai sociālistiskā reālisma doktrīnai, Latvijas mākslinieki ir radījuši stilistiski daudzveidīgus, izcilus mākslas darbus. Skatītājam būs iespēja satikties ar Jāņa Pauļuka, Džemmas Skulmes, Edgara Iltnera, Borisa Bērziņa, Ausekļa Baušķenieka, Līvijas Endzelīnas, Leo Kokles, Maijas Tabakas, Imanta Lancmaņa, Miervalža Poļa, Līgas Purmales un daudzu citu, kopumā ap četrdesmit, mākslinieku darbiem.

Jauno izstāžu zāli pazemes apjomā ir plānots atklāt ar mākslinieka Miervalža Poļa personālizstādi „Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība”. Izstāde būs pirmā tik plaša autora darbu skate. Miervalža Poļa radošās aktivitātes lauku raksturo konceptuālas pārdomas par realitātes iluzoro dabu, identitātes meklējumiem, indivīda un sabiedrības pašrefleksiju. Jau vairāk nekā četrdesmit gadus šis intelektuāli nemierīgais, azartiskais mākslinieks ir spēcīgi ietekmējis Latvijas vizuālo kultūru, reizē būdams tās avangardā un stiprinot izpratni par klasiskajām vērtībām. Viņa postmodernie darbi un performances kļuvuši par plaši atpazīstamām laikmeta estētisko un sociālpolitisko pārmaiņu zīmēm, ievadot laikmetīgās domāšanas modeli padomju perioda mākslā.

Otra muzeja atklāšanas izstāde, kura tiek plānota 2016. gada rudenī, būs latviešu mākslas klasiķa Jaņa Rozentāla (1866–1916) daiļrades retrospekcija. Izstāde būs galvenais akcents vecmeistara 150. gadu jubilejas pasākumu programmā. Janis Rozentāls ir viens no nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem un Baltijas mākslas modernizētājiem 19. un 20. gadsimtu mijā. Daudzpusīgā gleznotāja biogrāfija un daiļrade ietver sava laika latviešu mākslinieku sociālās un nacionālās emancipācijas stāstu un atklāj saiknes ar Eiropas moderno virzienu idejām un jauninājumiem.

Pēc rekonstrukcijas muzejā būs pilnībā atjaunota un restaurēta vēsturiskā ēka, veikta telpu paplašināšana ar jaunu pazemes apjomu, veidojot mūsdienīgu infrastruktūru un vidi mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai, izstāžu darbībai, sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai. Apmeklētāju ērtībām būs pieejamas atpūtas zonas, bezvadu internets, bērnu nodarbību telpa, muzeja suvenīru veikals un kafejnīca.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2019 Visas tiesības paturētas