Pieminot Latvijas Nacionālās operas direktoru, režisoru Andreju Žagaru, 20. februārī atjaunojuma pirmizrādi piedzīvo Pētera Čaikovska operas “Pīķa dāma” iestudējums. Andreja Žagara režijā šis uzvedums pirmizrādi piedzīvoja 2005. gadā un guva spožus panākumus Latvijā un ārzemju viesizrādēs.
Kopā ar Andreju Žagaru iestudējuma radošajā komandā strādāja diriģents Andris Nelsons, scenogrāfs Aleksandrs Orlovs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, horeogrāfe Elita Bukovska un gaismu mākslinieks Gļebs Fiļštinskis. Atjaunojuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, atjaunojuma režisors – Juris Žagars, režisora asistente – Dace Volfarte.
Hermaņa lomā iejutīsies krievu tenors Sergejs Poļakovs, kurš šobrīd strauji gūst atzinību izcilos opernamos visā pasaulē; šosezon Hermaņa lomu dziedās arī pazīstamais gruzīnu tenors Georgs Onjani. Lizas lomā būs konkursa Competizione dell`Opera (2019) uzvarētāja, ukraiņu soprāns Anna Bondarenko, Maskavas Muzikālā akadēmiskā teātra soliste Inna Kločko un lieliskais lietuviešu soprāns Vida Mikenvičūte. Grāfienes lomā – Ilona Bagele vai Andžella Goba. Tomski interpretēs izcilais baltkrievu baritons Vladislavs Suļimskis, Polinas lomā – latviešu mecosoprāns, Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde. Jeļecka lomā – Latvijas Nacionālās operas solisti Jānis Apeinis vai Rinalds Kandalincevs.
“Ikvienam režisoram, kurš iestudē Čaikovska/Puškina „Pīķa dāmu”, laikam gan neizbēgami ir jāizvēlas dominējošā līnija attiecību trijstūrī, kura virsotnes ir Hermanis, Liza un Grāfiene. Šī izvēle lielā mērā nosaka arī skatuves traktējuma patosu. Kam pirmām kārtām „rezonē” Hermaņa tēls, kas ir viņa „atslēgas vārds” – Grāfiene vai Liza, mistika vai psiholoģija, dvēsele vai raksturs? Saprotot, cik riskanti ir šādi vispārinājumi, es tomēr esmu formulējis savu izvēli – man svarīgākie šajā stāstā ir Hermanis un Liza, viņa un viņas apsēstība, viņa un viņas mīlestība. Lizas pašaizliedzīgā gatavība ar savu mīlu izpirkt Hermani no viņu vajājošo slimīgo iedomu gūsta un Hermaņa vajadzība pēc Lizas kā paša vērtības apliecinājuma, paša veiksmīguma un varēšanas zīmes. Savā iestudējumā esmu meklējis čehovisko – tik cilvēcisko maldīšanos apstākļu, pieņēmumu un aizspriedumu labirintos, nesaskatot dzīves piepildījumu, kas ir tepat līdzās,” rakstīja režisors Andrejs Žagars 2005. gadā pirms “Pīķa dāmas” pirmizrādes. “Pīķa dāmas” darbība notiek Pēterburgā iestudējuma tapšanas periodā – 21. gadsimta sākumā.
Andreja Žagara veidotais “Pīķa dāmas” iestudējums - reizē trausls un fascinējošs - ir sajūsminājis operkritiķus un teātra apmeklētājus dažādās valstīs. „Pīķa dāma" ar panākumiem izrādīta viesizrādēs Bordo teātrī 2005. gadā un Luksemburgā 2009. gadā.
Mūzikas kritiķe Šērlija Āptorpa laikrakstā „The Financial Times" rakstīja: „„Pīķa dāma" ir triumfs. Šoreiz Žagara režija ir pārliecinoša un aizraujoša, viņa koncepcija groda un pamatīga, viņa skatuves mākslinieku komanda spēcīga un jauno solistu izpildījums saviļņojošs."
“Žagars ir radījis fascinējošu iestudējumu, pārceļot stāstu uz mūsdienu Krieviju un izceļot oriģināldarba ironiju un traģikomēdiju. Iestudējums bija ārkārtīgi pārliecinošs, un pārsteidzošā scenogrāfija, atmosfēriskās gaismas un neskaitāmie iztēles pieskārieni pat mazākajām lomām padarīja šo vakaru izcilu,” žurnālā “Opera Now” rakstīja kritiķis Brendans Kerols.
Ievērojamā krievu dzejnieka Aleksandra Puškina stāsts "Pīķa dāma" uzreiz pēc publicēšanas 1834. gadā guva milzīgus panākumus: publiku intriģēja gan saturs, gan precīzi tvertais laika gars. Hermaņa, Lizas un Grāfienes attiecību trijstūris, pateicoties Pētera Čaikovska izcilajam talantam, aizrauj ar psiholoģiskā portretējuma dziļumu šīs operas mūzikā.
“Pīķa dāmas” izrādes šosezon notiks arī 22. februārī un 26. martā, kā arī Rīgas Operas festivāla ietvaros 6. un 12. jūnijā.
Foto: Publicitātes
