Mākslas muzejā “Rīgas birža” – Boriss Lurje un NO!art



“NĒ! NĒ! NĒ! visam pieņemtajam, visam ļaunumam un izmisumam, kas pie mums valda, NĒ konformismam un materiālismam!” Šis teikums tika publicēts Borisa Lurje (Boris Lurie) izstādes skrejlapā Ģertrūdes Stainas galerijā (Gallery Gertrude Stein) Ņujorkā 1963. gadā un raksturo izstādi, kura veltīta NO!art kustībai, kas formējās 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā kā pretmets mākslas komercializācijas tendencei.

NO!art no 1959. līdz 1964. gadam kļuva par nozīmīgu impulsu tādiem vēlāk slaveniem māksliniekiem kā Elans Keprovs (Alan Kaprow), Jajoi Kusama (Yayoi Kusama), Žans Žaks Lebels (Jean-Jacques Lebel), Mišela Stjuarte (Michelle Stuart), Erro, Volfs Fostels (Wolf Vostell) un citiem. Viens no kustības iniciatoriem un dibinātājiem ir bijušais rīdzinieks Boriss Lurje, kurš kopā ar Semu Gudmenu (Sam Goodman) un Stenliju Fišeru (Stanley Fisher) savā “March” galerijā Ņujorkā rīkoja politiski un sociāli asas izstādes.

1962. gadā, kad Lurje iepazīstas ar mākslas kolekcionāri, galeristi Ģertrūdi Stainu (Gertrude Stein), viņa nodibina savu galeriju, kādu laiku turpinot strādāt ar NO!art māksliniekiem. Jau izstāžu nosaukumi līdzinās manifestiem, kuri “kliedz, lai visi dzird” un pieprasa iesaistīties: “Vulgārā izstāde” (“Vulgar Show”), “Līdzdalības izstāde” (“Involvement Show”), “Nolemtība” (“Doom Show”), “NĒ! Izstāde” (“NO! Show”), “NĒ! Skulptūras jeb Mēslu izstāde” (“NO!Sculpture (Shit) Show”).

Rīgā būs iespēja daļu no minēto ekspozīciju darbiem redzēt klātienē no 12. janvāra līdz 10. martam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA izstādē “Boriss Lurje un NO!art”, pateicoties Borisa Lurje Mākslas fondam (Boris Lurie Art Foundation) Ņujorkā, kura darbinieki glabā, pēta, popularizē šīs unikālās mākslas parādības mantojumu. Borisam Lurje un Ģertrūdei Stainai izveidojās attiecības mūža garumā, kopš 2008. gada viņa ir Borisa Lurje Mākslas fonda dibinātāja un prezidente. Un jautājums, ko Boriss Lurje ir uzdevis 1961. gada izstādes “Līdzdalība” saistībā: “Jaunas robežas..., vecas robežas. Vai tiesa, ka pasauli var pamodināt viens vienīgs cilvēks?” ir arī šīs 2019. gada izstādes pamatjautājums.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas