Nedēļas nogalē izskanēs LNSO 90.jubilejas trešais lielkoncerts



Nedēļas nogalē notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) 90.jubilejas trešais lielkoncerts, kas ar Hektora Berlioza dramatisko leģendu "Fausta pazudināšana" ritēs Vasilija Sinaiska vadībā.

LNSO turpina 90. dzimšanas dienas svinības, un monumentālā jubilejas koncertcikla trešajā seansā orķestra priekšā pēc ilgāka pārtraukuma atkal stāsies pasaules mēroga diriģents Vasilijs Sinaiskis, kurš divpadsmit gadu bija LNSO mākslinieciskais vadītājs. Tāpat arī Rīgā atkal sagaidīsim čehu tenoru Pāvelu Černohu titullomā.

Berlioza “Fausta pazudināšana”, neraugoties uz pabaiso un destruktīvo nosaukumu, ir aizraujošs romantisma mūzikas paraugs, būtībā opera, kurā pazīstamais stāsts par Fausta dvēseli un Mefistofeļa kārdinājumu izklāstīts ar īsteni francisku vērienu un eleganci. Gan saturā, gan idejā grandiozs darbs, kas nespēs jūs atstāt vienaldzīgus, jo īpaši Vasilija Sinaiska degsmīgā temperamenta dēļ.

Būs sevišķi liels simfoniskais orķestris, būs Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un Rīgas Doma zēnu koris, un būs arī četri lieliski solisti, no kuriem grūtākais uzdevums pasaulslavenajam tenoram Pāvelam Černoham titullomā. Černohu atcerēsies daudzi Latvijas opercienītāji – vēl tikai pirms dažiem gadiem viņš bieži viesojās Latvijas Nacionālajā operā un sniedza neaizmirstamus mākslas mirkļus, jo īpaši skatuviskā partnerībā ar mūsu izcilo dīvu Kristīni Opolais. Viņa Margarēta būs samtaini skaistā mecosoprāna īpašniece no Pēterburgas Oļesja Petrova. Mefistofeļa ādā dzirdēsim plaša aktieriskā talanta īpašnieku Armandu Siliņu, un loma paredzēta arī šarmantajam LNO basbaritonam Rihardam Mačanovskim.

1979. gadā Alfrēda Kalniņa 100. jubilejai veltītā orķestra darbu konkursā Pēteris Vasks ar savu Cantabile kļuva par vienu no laureātiem. Pēc tam šis opuss kļuva par vienu no Vaska daiļrades pamatzīmēm – savu sakāmo teikt spēkpilni un vienkārši. Līdzās – Hektora Berlioza dramatiskā leģenda “Fausta pazudināšana”, ko pirms daudziem gadiem Rīgā diriģēja Nēme Jervi un Vladimirs Fedosejevs, savukārt neatkarības laikos Fausta grēcinieka ceļu esam gājuši Imanta Rešņa, Paula Megi, Viestura Gaiļa, Olari Eltsa un “Francijas pavasarī” Patrika Sujo vadībā.

Foto: Jānis Porietis
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas