Pirmo reizi Latvijā Valmieras teātrī top „Meistars un Margarita”



2. oktobrī uz Valmieras teātra Lielās skatuves pirmo reizi Latvijā notiks pirmizrāde vienam no pasaules sarežģītākajiem un noslēpumainākajiem literatūras darbiem - Mihaila Bulgakova romāna „Meistars un Margarita” inscenējumam, ko iestudē režisore Indra Roga.

Tas ir savdabīgs turpinājums grandiozus panākumus guvušajai pirmajai Indras Rogas izrādei Valmierā – M. Bulgakova „Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis” (2012). Arī uzveduma radošā komanda ir gandrīz tā pati: scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, horeogrāfe Inga Raudinga, komponists Emīls Zilberts, gaismu mākslinieks Igors Kapustins, kam pievienojušies videomākslinieki Gatis Priednieks-Melnacis un Jēkabs Vilkārsis, pirotehniķis Ilmārs Āboliņš un vokālais pedagogs reģents Maksims Ļaščenko. Galvenajās lomās aktieri Jānis Znotiņš (Volands), Ivo Martinsons (Meistars), Elīna Vāne (Margarita).

„Izrāde dzimst lēni,” saka I. Roga. „Tas nav darbs, ko var iestudēt vārda vienkāršajā nozīmē. Visam jāpiedzimst un jāizaug dabiski, bet tas prasa laiku.” Režisore pati sarakstījusi dramatizējumu, izmantojot Ojāra Vācieša tulkojumu un uzsverot „Zojas dzīvokļa” un „Meistara un Margaritas” pēctecību gan tēlu izveidē un aktieru izvēlē, gan telpas izmantojumā. „Meistars un Margarita”, ko režisore apzīmējusi kā Volanda evaņģēliju, ir viens no sarežģītākajiem, bet arī populārākajiem romāniem 20. gadsimta pasaules literatūras vēsturē. I. Roga līdz pamatiem izpētījusi gan romāna tapšanu, gan pirmavotus un vēsturiskās sakritības, kas izmantotas Bulgakova romānā.

Tā sižets ir daudzslāņains, romānā ir gan reliģiski un mistiski, gan satīriski un ekscentriski motīvi, turklāt visi šie slāņi ir cieši savijušies. Romāna darbība notiek Maskavā 1929. gada Ciešanu nedēļā – laikā pirms Lieldienām. Maskavā ierodas pats nelabais, Volands, lai šeit sarīkotu savu ikgadējo Pavasara balli un satiktos ar Meistaru – vēsturnieku, kas sarakstījis romānu par divas tūkstošgades seniem notikumiem Jerušalajimas pilsētā. Meistara aprakstītie notikumi kļūst vēl par vienu sižetisku līniju, tāpat kā viņa un daiļās Margaritas mīlas stāsts.

Izrādē visas darbības līnijas notiks bijušajā Zojas dzīvoklī. Tur ievācas Volands ar savu svītu: kalponi, vampīru skaistuli Gellu (Ieva Puķe), dēmonu Azazello (Kārlis Freimanis), runci Begemotu (Kārlis Neimanis), bruņinieku Fagotu (Mārtiņš Meiers), kas sodīts par neveiksmīgu joku, tālab spiests pieņemt āksta Korovjeva veidolu. Šeit notiks gan ekscentriskās ainas ar Maskavas sadzīvi, kukuļņemšanu un literārajām diskusijām, gan arī notikumi Jerušalajimā un gatavošanās Pavasara ballei.

Pārējās lomās – aktieri Tālivaldis Lasmanis, Imants Strads, Krišjānis Salmiņš, Inese Pudža, Inese Ramute, Rūta Dišlere, Ilze Pukinska, Ilze Lieckalniņa, Januss Johansons, Mārtiņš Liepa, Ingus Kniploks, Rihards Jakovels, Māris Bezmers, Ivars Vanags, Ģirts Rāviņš, Arnolds Osis, Aigars Vilims.

Mihails Bulgakovs (1891–1940) savas dzīves galveno darbu, romānu „Meistars un Margarita” rakstījis no 1929. gada līdz pat savas dzīves beigām. Taču tas Padomju Savienībā publicēts tikai 1967. gadā ar cenzūras svītrojumiem. Pirmais pilnais romāna variants iznācis 1973. gadā. 1978. gadā tas iznācis latviešu valodā Ojāra Vācieša tulkojumā. Radītas vairākas filmas un seriāli pēc romāna motīviem. Katrs šī darba iestudējums ir trupas radošā brieduma pārbaudījums, uzdrošināšanās un izaicinājums teātrim kopumā. Tā uzvedumus radījuši daudzi slaveni režisori – Jurijs Ļubimovs, Romāns Viktjuks, Pjotrs Fomenko (Krievija), Franks Kastorfs (Vācija), Jons Vaitkus un Oskars Koršunovs (Lietuva), Kristians Lupa (Polija).

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2018 Visas tiesības paturētas