Rīgā atklāta piemiņas plāksne komponistam Oskaram Strokam


6. janvārī, Rīgā pie Tērbatas ielas 50.nama tika atklāta piemiņas plāksne tango karalim komponistam Oskaram Strokam.


Komponists Oskars Stroks, kurš vēl dzīves laikā atzīts par tango karali, padarījis Latviju slavenu ar savām melodijām pagājušā gadsimta 20.gados un 30.gados.


Uz piemiņas plāksnes atklāšanu tika aicināta Rīgas Krievu teātris un komponista mazmeita Tatjana Stroka. Plāksnes atklāšanā klātesošos uzrunāja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis, komponists Raimonds Pauls un aktieris Jakovs Rafalsons, kas ir Stroka lomas atveidotājs Rīgas Krievu teātra izrādē "Tango ar Stroku". Piemiņas plāksni veidojis tēlnieks Jānis Strupulis, pateicoties uzņēmēju - Arkādija Suharenko, Vitālija Gotliba, Viktora Broda un Jevgeņija Gomberga - atbalstam.


Stroks, kuram 6.janvārī apritētu 120 gadu, Tērbatas ielas 50.namā dzīvojis no 1945.gada līdz 1975.gadam.
Ak, šīs melnās acis!, Mēness rapsodija, Pēdējais tango, Saki, kāpēc? Šīs skumjās un aizrautīgās tango melodijas 30.gados plūda no restorānu un krodziņu logiem, skanēja deju zālēs un koncertzālēs. Eiropu iekaroja tango, kaislīgas mīlas un atteikšanās sāpju deja. Labākie Rīgas krogi — Alhambra, Fokstrotdīle, Lido — toreiz varēja būt lepni, ka tajos pa vakariem spēlē pats Eiropas tango karalis Oskars Stroks, kas uzrakstījis vairāk nekā 300 melodiju.


Oskars Stroks dzimis Daugavpilī, cara armijas kapelmeistara Dāvida Stroka ģimenē. Dāvida un Havas ģimenē piedzima astoņi bērni. Četras meitas un četri dēli, jaunākais no bija 1893.gada 6.janvārī dzimušais Oskars. Viņš tika uzskatīts par ģimenes brīnumbērnu, kurš jau 10 gadu vecumā sacerēja pirmās romances.


Kad Oskaram bija 12 gadu,viņš jau mācījās Pēterburgas konservatorijā pie slavenā komponista Aleksandra Glazunova. Pēterburgas nošu izdevniecība laida klajā divu viņa sacerēto romanču notis. Šajā vecumā Lai nopelnītu naudu mācībām, Oskars sāka spēlēt kinoteātrī pavadījumu mēmajām filmām.


Viens no pirmajiem paša sacerētajiem skaņdarbiem, bija romance ar A.Puškina vārdiem, ko izpildīja 20.gs. sākumā ļoti populārā dziedātāja Anastasija Vaļceva.


20.gados Oskars ar sievu austrieti Luīzu un gadu veco meitiņu Veru no Pēterburgas pārcēļas uz Rīgu. Šī pilsēta Oskaram Strokam kļuva par liktenīgo. Rīgā Oskars Stroks spēlēja pašos elitārākajos restorānos, kur skanēja viņa sacerētie fokstroti un valši. 20.gs.20.-30. gados Latvijā O.Stroks strādāja par estrādes deju orķestru diriģentu - pianistu un sacerēja romances, valšus, džeza skaņdarbus.


Ik pa laikam Stroks sāk komercdarbību, dibinot nošu izdevniecību, žurnālu, atverot kafejnīcas, taču nekas no tā peļņu neatnesa. Pēc kārtējās neveiksmes biznesā O.Stroks uzraksta savu pirmo tango Melnās acis, kuru, pateicoties tā laika slavenajam austriešu vijolniekam Marekam Vēberam, iepazina visa pasaule.


1928. gadā viņš devās koncertēt uz Franciju. Viņa deju mūzika laikā starp I un II pasaules karu kļuva populāra Eiropā. Tā skanēja visur – Parīzes, Varšavas un Berlīnes restorānos un kafejnīcās, koncertzālēs un deju laukumos, tika izdotas tūkstošiem un tūkstošiem skaņuplates. Stroks iepazinās un koncertēja kopā ar pasaulslaveniem māksliniekiem, arī Antoņinu Ņeždanovu un Fjodoru Šaļapinu. Viņa tango kļuva populāri arī Dienvidslāvijā, Rumānijā, Ungārijā un Padomju Krievijā, bet pēc komponista brauciena 1935. gadā uz Šanhaju un Tokiju – viņa mūzika skanēja arī Ķīnā un Japānā.


Tāpēc jau dzīves laikā O.Stroku dēvēja par ”tango karali”.


30. un 40.gados Oskars Stroks apliecināja sevi daudzos mūzikas žanros, lielākoties estrādes un deju mūzikā. Tango karalis bija mēģinājis rakstīt arī operu, kur par libretu izmantotu Bībeles sižetu par Mozu. Latvijas okupācija un Otrais pasaules karš pārvērta paša Oskara Stroka dzīvi par drāmu. Padomju okupācijas laikā viņa mūzika tika uzskatīta par kaitīgu un nevajadzīgu, komponista vārds iegrima aizmirstībā.


1948.gadā avīzē Padomju Latvija tika publicēts komunistiskās partijas CK sekretāra Arvīda Pelšes raksts, kurā viņš deklarēja, ka O.Stroks cenšas ievilkt Padomju Latvijas mūzikā degradējošo, pūstošo buržuāzisko kultūru.


O.Stroku ar steigu izslēdza no Latvijas PSR Komponistu savienības. Komponists mira 1975.gada 22.jūnijā un tika apglabāts Jaunajos ebreju kapos Rīgā, Šmerlī.


2008. gadā viņš tika atjaunots Latvijas Komponistu savienības (LKS) biedru rindās.


Foto: Arhīvu foto

Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2020 Visas tiesības paturētas