Savu 134. sezonu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris (RKT) atklās 24. septembrī ar izrādi „Marija” (pēc Īzaka Bābela lugas), rīdziniekiem vēl nezināmas režisores, Jekaterinas Polovcevas, iestudējumā.
Jau deviņus gadus Rīgas Krievu teātra repertuārā ir skatāma izrāde „Odesa, burvīgā pilsēta...”, kas tapusi pēc Īzaka Bābela teju vai no viena vispopulārāko sacerējumu motīviem – sacerējumu cikla „Odesas stāsti”.
Ar šo iestudējumu tika atklāta teātra 125. sezona. Savukārt savu 134. sezonu RKT sāk ar izrādi, kas veidota pēc daudz mazāk pazīstama šī paša autora sacerējuma – lugas „Marija”.
Īzaka Bābela trāpīgā mākslinieciskā gaume, izcilā laika izjūta un talants ietilpīgi, lakoniski un precīzi rakstīt gan par sadzīviskām, gan par globālām tēmām nereti liek viņa sacerējumus uztvert līdzībās, taču viņa personāži nebūt nav nosacīti tēli, bet, gluži pretēji, – „trīsdimensiju”, dzīvi, „īsti”... Un lugas „Marija” varoņi nav izņēmums.
...Svētajos rakstos ir teikts: „Ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.” Lai kāda arī nebūtu atjaunošanās, tai vienmēr seko sabrukums, vai tas būtu grauda apvalks vai olas čaumala, parasta struktūra vai pasaules kārtības pamats.
1920. gads, Petrograda: „numuri Ņevas prospektā”, kur dzīvo melnā tirgus darbonis Īzaks Dimšics, – un vecā ģenerāļa, muižnieka Mukovņina dzīvoklis Miljonu ielā. Pasaule ir apgriezusies otrādi. Pagātni nevar noturēt, nākotni – paredzēt, bet galvenais – pietrūkst laika, lai ieklausītos sirdsapziņas balsī: svarīgākais – izdzīvot. Tikai – kā vārdā? Vai – kura dēļ? Ģenerāļa jaunākā meita Ludmila Mukovņina meklē izklaides un gatavojas iet uz teātri ar Dimšicu; vecākā, Marija, devusies līdzi vīram, komisāram Budjonnija armijā un māca karavīriem lasīt. „Politisko uzskatu” konflikts it nemaz netraucē ģimenes locekļiem skumt vienam pēc otra, – vēl vairāk, tuviniekiem Marija kļūst par ideālu, eņģeli, vienīgo atbalstu pasaulē, kura kļuvusi tik nestabila. Visi dzīvo viņas atgriešanās gaidās: lūk, Marija atgriezīsies, un viss būs labi, pat tad, ja brūk vecais un veidojas jauns laikmets, bet cilvēki iegūst un zaudē naudu, varu, mīlestību, cerības, ticību...
Foto: Publicitātes
