Pēc finansējuma apstiprināšanas valdībā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) slēdz līgumu ar iepirkuma uzvarētāju - piegādātāju apvienību “SBSC” Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai īstenotu Eiropas līmeņa teātra ieceri. Pēc būvatļaujas pārreģistrēšanas, darbi būvlaukumā Lāčplēša ielā 25, Rīgā atsāksies jūnijā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.
“Atsākot būvniecību, sākotnējie darbi saistīti ar vēsturiskās teātra fasādes ēkas demontāžu un risinājumu izstrādi, lai nodrošinātu saudzīgu pāļu iestrādi jaunā būvniecības apjoma izbūvei, neradot ietekmi uz apkārtējām ēkām. Tikai pēc šo risinājumu izstrādes un pārbaudes tiks atsākti būvdarbi pagalma zonā. Būvniekam izvirzītas stingras drošības prasības, jo būvniecība notiek Rīgas vēsturiskajā centrā, blīvi apbūvētā apkaimē ar intensīvu satiksmi Lāčplēša ielā gar būvlaukuma robežu,” norāda Ivanovskis-Pigits.
JRT būvniecība turpināsies saskaņā ar Jaunā Rīgas teātra vajadzībām un pilnsabiedrības “Zaigas Gailes Birojs un Partneri” izstrādātā projekta pamata. Teātra vajadzībām tiks nodrošināts mūsdienīgam teātrim atbilstošs tehnoloģiskais aprīkojums – energoefektīva LED skatuves apgaismojuma ierīkošana, kvalitatīvi akustiskie risinājumi un modernas skatuves tehnoloģijas ar ērti kontrolējamiem un programmējamiem pacēlājiem, kā arī iebūvējamās mēbeles. Lielajai “black-box” zālei ir paredzēti nospriegoto trošu režģa griesti, pa kuriem ir iespējams staigāt, pielāgojot zāli visdažādākajiem scenogrāfijas iecerēm – šāds risinājums Latvijā līdz šim nav redzēts. Projektā ir padomāts arī par vides pieejamības nodrošināšanu visām skatītāju zālēm un apskaņošanas sistēmām apmeklētājiem ar dzirdes traucējumiem.
JRT ēkas pārbūve tiks veikta pēc “Projektē un būvē” principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi, kā arī ļaus operatīvāk risināt būvdarbu laikā radušos izaicinājumus nekā situācijā, kur būvniecībā iesaistītajām pusēm būtu iespēja aizbildināties ar otras puses vainu strīda un būvniecības kavējumu izraisīšanā. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam būs sarežģīti palielināt līguma summu un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. “Mūsu apņēmība ir īstenot teātra ēkas pārbūvi pienācīgā kvalitātē un termiņos, lai teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022. gada vasarā, uzsākot jauno teātra sezonu septembrī”, apliecina Ivanovskis- Pigits.
Iepirkumā JRT pārbūvei starp četriem piegādātājiem par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts piegādātāju apvienības SBSC piedāvājums ar piedāvāto līguma summu - 29,9 miljoni eiro, par ko noslēgts līgums.
“Būvdarbu izmaksas saglabājas iepriekšējā iepirkuma līmenī. Līguma summā iekļaujas ne tikai būvdarbu veikšana, bet arī projektēšanas risinājumi papildu drošības pasākumu veikšanai, BIM tehnoloģiju izmantošana, autoruzraudzība un ēkas apsaimniekošana uz pieciem gadiem par kopējo summu 22 miljoni eiro, kā arī teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums un iebūvētas mēbeles par kopējo summu 7,9 miljoni eiro,” skaidro Ivanovskis -Pigits.
Iepriekšējais līgums ar būvnieku PS “RERE Būve 1” pērn tika lauzts dēļ būtiskiem drošības un kvalitātes pārkāpumiem būvniecības procesā, kā arī termiņu kavējumiem. Kopējais valdībā apstiprinātais finansējums Jaunā Rīgas teātra pārbūvei (periodā no 2013. – 2022.g.) ir 34,592 miljoni eiro, kuros ietverta tehniskā projekta izstrāde, veiktās ekspertīzes un iepriekšējā periodā paveiktie būvniecības darbi, kā arī turpmākie darbi teātra pārbūvei noslēgtā līguma ar piegādāju apvienību SBSC ievaros. Savukārt Kultūras ministrijas budžetā paredzēts finansējums JRT nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā nomas maksas un papildu maksājumu segšanai. Tāpat paredzēts finansējums, lai varētu notikt pārcelšanās no teātra pagaidu mājvietas Miera ielas 58A uz Lāčplēša ielu.
Kamēr teātris atrodas Miera ielā un Lāčplēša ielā norit būvdarbi, paralēli notiek projektēšana “TAB FAB” radošajam kvartālam. Tā būvniecību plānots sākt nākamajā gadā, organizējot to pa posmiem, sākot ar kvartāla ieejas mezglu - radošo industriju inkubatoru un Latvijas kultūras akadēmijas Filmu skolai paredzētajām elpām, netraucējot Jaunajam Rīgas teātrim un plānotā Eiropas finansējuma apguvei.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Foto: Publicitātes
