No 2012. gada 9. marta līdz 8. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (2. stāvā, Torņa ielā 1, Vecrīgā) būs skatāma mākslinieces Ievas Jurjānes personālizstāde „Rotaļlietas stāsts”.
Pazīstamā scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne personālizstādi „Rotaļlietas stāsts” veltījusi cilvēku savstarpējo attiecību izpētei, kuras „izspēlē” bērnu rotaļlietas. Autores attēlotās ainas rada asociācijas ar pieaugušo pasauli, to psiholoģiskajiem stāvokļiem un emocijām. Rotaļlietas mākslas darbos kļūst par varoņiem, kuri atkarībā no situācijas maina savu statusu, attieksmi pret īstenību – līdzīgi kā „īstie” cilvēki dzīvē. Izstādē māksliniece eksponē zīmējumus un objektus, kas veido interaktīvu vidi, kurā skatītājs varēs pats meklēt saikni ar privāto pieredzi.
„Es pa jaunam ieraugu un spēlējos ar lietām, kas it kā vairs nav domātas man. Izrautas no sadzīviskās vides, rotaļlietas kļūst par apliecinājumu un pierādījumu viseksistenciālākajiem cilvēka stāvokļiem un jautājumiem, ar kuriem dzīve mūs konfrontē jau kopš bērnības,” par savu projektu stāsta māksliniece.
Ieva Jurjāne absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, kur 1996. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Latvijas Nacionālajā operā Ieva Jurjāne veidojusi scenogrāfiju Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes kopdarbam „Putnu opera” (režisore Baņuta Rubesa, 2000) un Pētera Čaikovska operai „Jevgeņijs Oņegins” (režisors Viesturs Kairišs, 1999), kā arī scenogrāfiju un kostīmus Dmitrija Šostakoviča „Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” iestudējumam (režisors Andrejs Žagars, 2006), Bruno Skultes operai „Vilkaču mantiniece” (režisore Ināra Slucka, 2011), Džakomo Pučīni operai „Triptihs” (režisors Viesturs Kairišs, 2010), kā arī Riharda Vāgnera operām „Zigfrīds” (režisors Viesturs Kairišs, 2008) un „Dievu mijkrēslis” (režisors Viesturs Kairišs, 2011).
Ilgstoši sadarbojusies ar Viestura Kairiša teātra grupu „United Intimacy”, veidojusi scenogrāfiju un kostīmus daudzām Nepanesamā teātra arteļa, Latvijas Nacionālā teātra un Jaunā Rīgas teātra izrādēm, ieskaitot Morisa Paniča lugu „Vigīlija”, Jokuma Rodes „Pinokio pelni”, Ēdena fon Horvāta tautas lugu „Kazimirs un Karolīne”, brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki”, Ingas Ābeles lugas „Tumšie brieži” un „Skola”, Māras Zālītes „Margarēta”, Rūdolfa Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”, Mirčas Eliades „Čūska” un „Jaunava Kristīna”, Ernesto Sabato „Tunelis” Viestura Kairiša režijā, kā arī Tomasa Bernharda izrādei „Varoņu laukums” Dailes teātrī.
Ieva Jurjāne strādājusi par mākslinieci-inscenētāju un kostīmu mākslinieci Viestura Kairiša filmām „Tumšie brieži”, „Romeo un Džuljeta”, „Pa ceļam aizejot”, „Kāzas”, Aijas Bley animācijas filmai „Doktora D. sala”, Māras Liniņas „Reiz Dievs…” un „Laiks eņģelim”.
Māksliniece ir saņēmusi AS „Latvijas Gāze” Gada balvu „Labākā gada izrāde” par izrādēm „Triptihs” un „Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta” Latvijas Nacionālajā operā (2006), Nacionālā filmu festivāla „Lielais Kristaps” balvu kā labākā animācijas filmu māksliniece par filmu „Doktora D. sala” (režisore Aija Bley, 2005), „Spēlmaņu nakts” Teātra gada balvu par labāko scenogrāfiju izrādei „Čūska” (2000), Latvijas Lielo mūzikas balvu par scenogrāfiju Pētera Čaikovska operai „Jevgeņijs Oņegins” (2000).
Pēdējo gadu personālizstādes: „Es viņus redzu” LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (2008), „Porcelāna paradīze” mākslas galerijā „Istaba” (2008).
