Izskanēs koncertprogramma “Pastkartes no Kurzemes”



VSIA “Latvijas Koncerti” aicina apmeklēt latviešu komponistu kamermūzikas koncertu “Pastkartes no Kurzemes” šī gada 21.janvārī “Mazajā ģildē”. Altiste Santa Vižine, kontrabasists Matīss Eisaks un pianiste Agnese Egliņa satiekas Rīgā, lai vienotos koncertprogrammā, kuras kopsaucējs meklējams Kurzemē. Programmā – Pēteris Vasks, Tālivaldis Ķeniņš, Gundaris Pone, kā arī Kristapa Pētersona jaundarbs pēc Emiļa Melngaiļa Kurzemes pierakstiem.

Pētera Vaska skaņdarbu katalogā rodamas četras sonātes, un ir tikai likumsakarīgi, ka Sonāte kontrabasam ir vissenākā no tām, pašam komponistam apcerot saikni ar savu pirmo instrumentu, kas apgūts Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Viļņas konservatorijā un vēlāk spēlēts arī vairākos orķestros. Tas ir komponista monologs, iespējams, pat saruna pašam ar sevi, tomēr te ļauts piedalīties arī klausītājiem.

Tālivaldi Ķeniņu mēdz dēvēt par Latvijas modernās mūzikas klasiķi vai klasiskās mūzikas modernistu, un šāds salīdzinājums nav nejaušs – komponista nošurakstos vienlīdz labi blakus gulstas gan neoklasicistiska formas skaidrība un baroka polifonijas meistarstiķi, gan modernu harmoniju švīkstoņa un koncertiski spoži solo tembri. Tas vērojams arī Partita breve altam un klavierēm, kur ieskanēsies arī komponistam tuvais alta tembrs. Partita pirmatskaņota Toronto universitātes Valtera zālē altistes Mārgo Bērtonas (Margot Burton) un pianistes Mērijas Nen Dutkas (Mary Nan Dutka) lasījumā.

1990. gadā Latvijas Radio 1. studijā tika ierakstīts Gundara Pones Gran duo funebre jeb “Lielais sēru duets” altam un čellam. Togad intervijā Latvijas Radio Pone atklāja: “Tas ir darbs, kuram ir tuvs sakars ar Latviju. Katrā ziņā – ar Ziemeļeiropu. Mans nolūks bija radīt tādu balsi, kas atbilstu šai Eiropas daļai. Tādēļ es izvēlējos divus tumšākos instrumentus, taču skaņas (šajā duetā) nebūt nav tumšas. Tumši instrumenti spēj arī ļoti gaišas skaņas dot. Gran duo ir sakars ar Latviju tajā nozīmē, ka es esmu nodarbojies ar sēru jeb nāves problemātiku – kā to dažādās (pasaules) vietās uztver? Mans nolūks nebija rakstīt sēru mūziku, bet gan (skaņās) uzrakstīt to, kā latvietis skatās uz lielajiem jautājumiem. Uz pašu pēdējo jautājumu. Gran duo ir mana atbilde uz to."

Divus gadus pirms komponista Gundara Pones nāves top vēl viens atmiņu darbs, spožs zibsnis no bērnības dzimtajā Kurzemē – “Pastkartes no Kurzemes” klavierēm. Skaņdarba anotācijā komponists raksta: “Tās ir septiņas iedomātas muzikālas pastkartes, kuras no kādreiz slavenās Kurzemes hercogistes nosūtījuši septiņi 20. gadsimta komponisti: Arnolds Šēnbergs, Igors Stravinskis, Antons Vēberns, Bēla Bartoks, Čārlzs Aivzs, Džordžs Gēršvins un Moriss Ravels. Ir absolūti neticami, ka jebkurš no šiem komponistiem būtu nokļuvis Latvijas pilsētiņās, bet šis apstāklis tikai vairoja manu interesi par to, kādas varētu būt šādas iespējas estētiskās sekas: kā būtu, ja būtu…

Pavisam īpašs notikums šajā koncertā būs jauna pastkarte latviešu kamermūzikā, ko sagādājis Kristaps Pētersons – jaundarbs altam, kontrabasam un klavierēm “Pēc Melngaiļa pierakstiem”. Pats komponists stāsta: “Rakstīju šīs apdares, jo pašam nebija ko teikt. Nu ko – ja kādai balsij nav ko teikt, tai jāklusē. Tā esot teicis Bahs. Tad nu klusēju un klausījos, ko saka tautasdziesmas. Ceru, ka arī klausītājiem būs interesanti uzkavēties šajās aizgājušo laiku melodijās, kuras līdz mums nonākušas lielā mērā pateicoties Emilim Melngailim. Manuprāt, tautasdziesmas iemieso sevī kādu universālu kvalitāti – ieliekot no sevis labāko, tās veidojuši daudzi autori kopīgi.”

Koncertprogramma “Pastkartes no Kurzemes” apvieno trīs izcilus Latvijas mūziķus.
Altiste Santa Vižine kopš 2022. gada ir Amsterdamas Concertgebouw orķestra altu grupas koncertmeistare. Vairāku Latvijas un starptautisku konkursu laureāte.
Santa Vižine vairākkārt uzstājusies pasaules prestižākajās koncertzālēs, tostarp Ņujorkas Kārnegi zālē, Vīnes “Musikverein”, Karaliskajā Alberta zālē Londonā, “Suntory Hall” Tokijā, Sidnejas operteātrī un Elbas filharmonijā Hamburgā un piedalījusies Lokenhausas Kamermūzikas festivālā Austrijā, Vīnes festivālā, festviālā “La Folle Journée” Nantē, Enesku festivālā Bukarestē un festivālā “Chamber Music Connects the World” Kronbergā, Vācijā, kur viņa spēlēja kopā ar Kimu Kaškašjanu, Stīvenu Iserlisu, Kristianu Teclafu un Gidonu Krēmeru.
Kā soliste Santa Vižine uzstājusies ar kopā ar orķestriem “Sinfonia Concertante” un “Kremerata Baltica”. Spēlējusi ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Gustava Mālera jauniešu orķestri, Gēteborgas simfonisko orķestri un Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”.

Kontrabasists Matīss Eisaks - kopš 2021. gada pasaulslavenā Leipcigas Gewandhaus orķestra kontrabasu grupas mūziķis. Jaunais kontrabasists ir četru starptautisku kontrabasu solo konkursu laureāts, izcīnot 1. vietu Stokholmas Starptautiskajā izpildītāju konkursā (2014), Starptautiskajā Kontrabasu simpozijā Vroclavā (2016) un Františeka Simandla Kontrabasu konkursā Blatnā (2016). Matīss uzstājies kopā ar Berlīnes Filharmonijas orķestri, Berlīnes Radio simfonisko orķestri, Berlīnes vācu simfonisko orķestri, Berlīnes kamerorķestri, Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, “Kremerata Baltica” u.c. orķestriem. 2017. gadā nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”.

Pianistes Agneses Egliņas personībā dinamiski apvienojas solistes un kamermūziķes talants. Viņas priekšnesumus raksturo drosmīga temperamenta dzirksts un sievišķīgi smalka iejūtība. Agnese Egliņa vienlīdz spoži iejūtas solistes, koncertmeistares un kameransambļa dalībnieces ampluā un prot strauji apvienot sava talanta šķautnes. Viņa ir vairāku konkursu laureāte un trīskārt saņēmusi “Lielo mūzikas balvu”: “Par izcilu darbu ansamblī” (2010), “Par izcilu sniegumu gada garumā” (2020) un “Par izcilu interpretāciju” valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” ansambļa sastāvā (2021).
Pianiste regulāri muzicē un veido koncertprogrammas kopā ar Latvijas vokālās un instrumentālās mākslas talantiem.

Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.
www.latvijaskoncerti.lv

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas