Jaunā Rīgas teātra būvniecībā sasniegts jumta augstākais punkts, ēkas jumta izbūvi pabeigs gada nogalē



Vēsturiskās Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25, Rīgā pārbūve VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā sasniegusi jumta augstāko punktu, ko simbolizē tur novietotais Spāru vainags. Šobrīd aktīvi turpinās jumta seguma izbūves darbi. Pie labvēlīgiem būvniecības apstākļiem teātris pilnībā būs zem jumta gadu mijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Neraugoties uz pandēmijas apstākļiem un to radītajiem ierobežojumiem, JRT būvniecības darbi jūtami virzās uz priekšu – šobrīd pilnībā izbūvētas visu trīs zāļu – lielās skatītāju zāles un divu jauno “black-box" zāļu būvkonstrukcijas. Teātra jaunajai ieejas zonai pagalmā, kā arī administratīvajai ēkai veikta augstākā stāva izbūve. Lai efektīvāk virzītu darbus uz priekšu, JRT būvlaukumā vienlaikus darbs notiek dažādās zonās. Turpinās mēģinājumu zāļu konstrukciju izbūves un betonēšanas darbi pagalma zonā, Patlaban uzsākti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi, restaurēto vēsturisko logu bloku montāža, piekārto fasāžu izbūve jaunajam apjomam kompleksa pagalmā, kā arī inženiertīklu un starpsienu izbūve ēkas daļās, kur to pieļauj tehnoloģiskais process.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis: "Stājoties amatā, viena no pirmajām problēmsituācijām bija Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas apstāšanās. Meklējot risinājumus, viens no būtiskākajiem jautājumiem bija ne tikai kvalitāte, bet arī termiņi un finanses. Esmu gandarīts, ka ir rasti nepieciešamie risinājumi, lai teātris pavisam drīz iegūtu jaunas telpas".

“Esam pabeiguši nozīmīgu būvniecības posmu un strauji virzāmies uz priekšu, būvdarbu progress ir acīmredzams. Svarīgi ir ēkai pilnībā izbūvēt jumta segumu, esam tuvu nākamajam posmam, kas ļaus strauji virzīties uz priekšu ar iekšdarbiem. Mēs kā pasūtītājs esam prasīgi – nepieļaujam atlaides ne kvalitātes, ne drošības jomā. VNĪ būvuzraugi rūpīgi seko darbu izpildei un kopējai projekta virzībai. Būvdarbi ir jāpabeidz līdz 2022. gada nogalei,” norāda R. Griškevičs.

Vienlaikus ar teātra būvniecības darbiem būvlaukumā, darbnīcās ārpus tā turpinās restaurācijas darbi – logu, durvju un citu interjera apdares elementu, kā arī teātra vēsturiskā parketa grīdas seguma atjaunošana, savukārt rūpnīcās ārpus būvlaukuma notiek skatuves tehnoloģiskā aprīkojuma, apgaismes aparātu, liftu un citu inženiertehnisko iekārtu ražošana.

"Energoresursu un būvniecības materiālu cenu kāpums ir būtisks, būvmateriālu piegādes ir apgrūtinātas, cilvēkresursi šajā sarežģītāja situācijā ir ļoti ierobežoti, tomēr būvlaukumā darbi turpinās bez pārtraukumiem – visi būvniecības procesā iesaistītie darbinieki strādā klātienē, turklāt darbi notika gan 2020./2021.gada bargajā ziemā, gan Latvijai netipiski karstajā vasarā, kad temperatūra uz veidņu virsmām sasniedza pat +60 grādu pēc Celsija skalas. Pateicoties profesionālai komandai un ļoti precīzas plānošanas rezultātā, ēku komplekss jau sasniedzis savu augstāko punktu – samontētas šņorbēniņu tērauda kopnes virs vēsturiskā Lāčplēša ielas nama. Plānojam, ka jau pēc pāris mēnešiem pabeigsim jumta konstrukcijas izbūves darbus,” stāsta “SBSC” projektu vadītājs Jānis Kreicburgs.

JRT projekts ir tehniski sarežģīts, būvdarbi notiek vēsturiskajā centrā ciešā apbūvē starp kaimiņu ēkām. Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību “SBSC” par 29,9 miljoniem eiro. Sadarbība ar būvnieku – PS “SBSC” – notiek pēc principa “Projektē un būvē”, kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un kas ļauj ātrāk risināt ikdienas būvniecības gaitā radušos tehniskos jautājumus. Būvdarbi notiek saskaņā ar arhitektes Zaigas Gailes ieceri un tie jāpabeidz 2022. gada nogalē, kad teātris atgriezīsies savās jaunajās mājās.

Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Pandēmijas apstākļos, ievērojot piesardzības un drošības prasības, VNĪ vadībā turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. Kapitālsabiedrība ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2021 Visas tiesības paturētas