Jaunajā Sv.Ģertrūdes baznīcā skanēs piecu latviešu jauno komponistu pirmatskaņojums


13. decembrī plkst. 19.00 Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā tiks atskaņoti piecu latviešu jauno komponistu – Santas Zaķes, Jāņa Ķirša, Armanda Aleksandravičus, Platona Buravicka, Jēkaba Jančevska – pieci pirmatskaņojumi. Koncertā „Pieci” muzicēs DD simfoniskais orķestris, diriģents Jānis Liepiņš. Ieeja koncertā bez maksas.


DD simfonisko orķestri veido topošie profesionālie mūziķi, no kuriem lielākā daļa ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti, 46 jauni un talantīgi mūziķi, kuri sanākuši kopā un radījuši jaunu muzikālu projektu „Pieci”. „DD” nosaukums ir radies no apzīmējuma – „Draugi un Domubiedri”. Simfoniskā orķestra diriģents Jānis Liepiņš sabiedrībā plašāk pazīstams kā jauniešu kora „Kamēr” galvenais diriģents. Koncertā tiks izpildīti piecu jauno komponistu darbu pirmatskaņojumi.


Komponiste Santa Zaķe – 2010. gadā absolvējusi E. Dārziņa mūzikas vidusskolu, 2010. gadā uzsākusi studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kompozīcijas nodaļā un 2011. gadā – klavierspēles nodaļā. Koncertā „Pieci” tiks atskaņots opuss „Realitāte”, kas tapis 2005. gadā klavieru kvartetam, bet šodien tas atdzimst jaunā, simfoniskā orķestra partitūrā.


Jānis Ķirsis – komponists, producents un vokālās grupas „Framest” mākslinieciskais vadītājs. Absolvējis Rīgas Doma kora skolu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas katedru. Vairāku mūziklu – „Klase”, „Zemenītes sniegā”, „Futbols uz podestiem” autors. Sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un jauniešu kori „Kamēr”. Rakstījis mūziku radio teātrim, vokālajiem ansambļiem, kā arī koriem.


Koncertā skanēs skaņdarbs „The Lost Son” („Atraitnes dēls”). Komponista radošā iedvesma nākusi no Viļa Plūdoņa grāmatas „Atraitnes dēls”. Jānis Ķirsis: „Jāsaka sirsnīgs paldies manai omei Vijai, kura mani iedrošināja, pārliecināja un iedeva rokās grāmatu "Atraitnes dēls". Sākumā biju diezgan neradoši noskaņots, bet, sākot lasīt, Viļa Plūdoņa apbrīnojamā spēja "vārdu" pārvērst par skaņu, bildi, par dzīvu filmu, mani uzrunāja līdz sirds dziļumiem. Poēma nav saistīta ne laikā, ne telpā, tas ir daiļdarbs, kas neatzīst gara šķēršļus. Tā stāsta par nabadzīga jaunekļa, atraitnes dēla, dramatisko cīņu par savu sapņu piepildīšanu, par izglītības iegūšanu, par labākas dzīves nodrošināšanu sev un savai mātei.”


Komponists Armands Aleksandravičus – studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas katedrā.


Koncerta pirmatskaņojums būs „Bodenfrost Lied” („Salnas dziesma”). Armands Aleksandravičus: „Šī skaņdarba nosaukums vairāk ir asociatīvs, nekā tiešs, jo tam ir maz sakara ar salnu kā fizikālu parādību, bet gan kā sajūtu – aukstumu. Stopkadrs, lai arī tā būtu zeme, kas ir sasalusi /Boden - zeme, augsne; frost - sals/, vai jebkura cita lieta, mani tas ietekmē tikai kā vērotāju… Citējot Jāni Liepiņu "Kontrasti ir tie, kas padara dzīvi interesantāku””.


Komponists Platons Buravickis – absolvējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, taustiņinstrumentu nodaļu un kopš 2009. gada studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kompozīcijas nodaļā.


Komponista koncerta skaņdarbs „Viļņi. Vibrācijas. Priekšnojautas”. Platons Buravickis: „Skaņu ainava, vēstījums par to, kas mūs gaida nākotnē – Ziemassvētkos. Visgaišākais un vislabākais, bet kas tieši, mums vēl nav zināms. Tāpēc gaisā valda priekšsvētku sajūta, kāda svēta notikuma vēstošie viļņi. Mēs tos uztveram un gan asinis, gan nervi sāk vibrēt, tas ievibrē mūsu dvēseles, mūsu priekšnojautas. Es vēlos, lai skaņdarbs kļūst par robežsvītru starp to, kas ar mums ir noticis iepriekš un to, kas mūs sagaidīs nākotnē. Novelciet uz zemes svītru, pārkāpiet to un visu slikto atstājiet aiz svītras.”


Komponists Jēkabs Jančevskis – arī Talsu Valsts ģimnāzijas jauktā kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs un Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora „Sola” diriģents. Absolvējis Rīgas Doma kora skolu un kopš 2012. gada studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kompozīcijas nodaļā.
Jēkabs Jančevskis: "Par savu jaundarbu varu teikt šādi: pirmā iespēja iepazīt orķestri, pirmie eksperimenti ar tik apjomīgu sastāvu. Tie noteikti ir meklējumi – orķestra krāsu, faktūru un iespēju apzināšana. Tas nebūs avangards, tā nebūs sarežģītība, tieši pretēji – muzikālais materiāls pretendē uz vienkāršas, cerams, klausītāja sirdij saprotamas un emocionālas mūzikas statusu."


Koncertu ieraksta Latvijas Radio 3 – Klasika.


Foto: Publicitātes

Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas