Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā jauna izstāde “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē”



No 16. novembra Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) Rīgā, Brīvības bulvārī 32 būs skatāma jauna vērienīga izstāde „Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē”. Tās saturs veidots, apvienojot dažādu jomu muzeja speciālistu – arheologu, etnogrāfu, vēsturnieku – zināšanas, savukārt vizuālo risinājumu veidojusi entuziastiska jauno dizaineru un arhitektu komanda. Izstāde un ar to saistītie tematiskie pasākumi skaidros dažādas cilvēka un koka attiecību šķautnes vairāku tūkstošu gadu garumā no akmens laikmeta līdz mūsdienām.

16. novembrī plkst. 14.00 muzeja FB lapā notiks izstādes virtuālā atklāšana, kuru redzēt aicināts ikviens interesents.

Koks un cilvēks Latvijas teritorijā ienāca teju vienlaicīgi – drīz pēc pēdējā leduslaikmeta beigām. Šo 12 000 gadu laikā notikušas kardinālas pārmaiņas visās jomās, taču cilvēka un koka līdzāspastāvēšana bijusi apbrīnojami noturīga. Koks un mežs bijis gan Latvijas dabas vides pamatelements, gan svarīgs, neizsīkstošs resurss, tādēļ koka lietojumā ir „nolasāma” mūsu zemes un sabiedrības vēsture.

Izstādes piecās tematiskajās sadaļās akcentēts katram vēstures laikmetam tipisks koka funkcionālais pielietojums un raksturīga šķautne cilvēka un koka attiecībās. Vissenākie Latvijā no koka izgatavotie priekšmeti – unikāli 4000–6000 gadu seni zvejas rīki un iedzīves priekšmeti no Sārnates neolīta apmetnes – izstādē raksturo laikmetu, kad cilvēks pielāgojās pirmatnējai videi un tikai pakāpeniski to pārveidoja atbilstoši savām vajadzībām.

Savukārt LNVM glabātā kultūrvēsturiski nozīmīgā baznīcu kokskulptūru kolekcija izstādē ļauj iejusties sena dievnama atmosfērā, sniedz priekšstatu par koka pielietojumu pārmaiņās, ko nesa viduslaiku Livonijas piederība Hanzas sakaru tīklojumam.

Zemnieku sētā tradicionālās saimniecības apstākļos visspilgtāk redzams koka universālais pielietojums sadzīvē. To izstādē var izzināt, pētot no visdažādākajām koka daļām atjautīgi radītus priekšmetus un 18.–19. gadsimta amatnieku gatavotās mēbeles, kas iemieso amatnieka individualitāti. Bet industriālajam laikmetam veltītā izstādes sadaļa visreljefāk izceļ dilemmu starp koka izmantošanu un saudzēšanu, kas pastāvējusi gandrīz vienmēr, taču ekstrēmi saasinājās tieši 19.–20. gadsimtā.

Interaktīvais līdzsvara aplis izstādes noslēgumā ļaus katram pašam noskaidrot, kāds ir viņa pienesums koka izmantošanas un saudzēšanas līdzsvara uzturēšanā. Tas īpaši aktuāli mūsdienās, kad mežs vienlaikus ir gan Latvijas ekonomikas neatņemams balsts, gan “zaļās kustības” simbols.

Ar izstādi “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē” LNVM turpina izstāžu ciklu, kas veltīts tiem Latvijai raksturīgiem dabas resursiem, kuri būtiski ietekmējuši cilvēka darbību, iemieso zemei un tautai raksturīgo estētiku, asociējas ar Latviju. Cikls aizsākās 2014. gadā ar izstādi “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”, tuvākajos gados iecerēta keramikai veltīta izstāde.

Izstādes koncepcijas autori ir Jānis Ciglis, Imants Cīrulis, Aija Jansone, Sanita Kalna, Toms Ķikuts, Vitolds Muižnieks, Inta Robežniece, Jānis Šabanovs, Ingrīda Līga Virse. Tai dizainu izstrādājusi dizaineru un arhitektu apvienība „onlyonly Studio“ (Harijs Vucens, Anna Līva Traumane), Kristaps Šulcs un Alvis Berngards.

Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda, AS „Latvijas valsts meži“, AS „Latvijas Finieris“, biedrības „Zaļās mājas“, uzņēmuma „Materia Bikes“ atbalstu.

Izstādes apskates nosacījumi: ieeja izstādē iespējama tikai uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 izslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu, personu apliecinošu dokumentu un lietojot masku.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs apmeklētājiem pieejams no 16. novembra, būs atvērts arī valsts svētku dienā 18. novembrī un brīvdienās (19., 20. un 21. novembrī).

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2021 Visas tiesības paturētas