Mūžībā devusies tēlniece Guna Zvaigznīte



Šī gada 26. septembrī mūžībā devusies nozīmīga Latvijas tēlniece Guna Zvaigznīte, kura studējusi un apguvusi prasmes pie nacionālās tēlniecības pamatlicējiem, kopusi un turpinājusi tēlniecības modernisma tradīcijas.

Māksliniece Guna Zvaigznīte, spītējot grūtībām pēc Otrā Pasaules kara, izvēlējās ar vizuālo mākslu saistītu izglītību. No 1945.-1949. gadam mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma). Izglītību turpinājusi Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare), studējusi pie kompetentiem pedagogiem, tēlniekiem Emīla Meldera (1889-1979), Kārļa Jansona (1896-1986). Māksliniece absolvēja LMA 1955. gadā ar diplomdarbu – figurālu kompozīciju “Kolhozniece”; diplomdarba vadītājs - viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Teodors Zaļkalns (1876-1972). Mākslinieces LMA studiju biedri T.Zaļkalna meistardarbnīcā bija tēlniece Betija Strautniece, tēlnieki, dizaineri Vladimirs Pļetņevs, Viktors Protkovs, Elmārs Veidemanis (1925-2013), tēlniece Valentīna Helmūte (studēja pie tēlnieka Kārļa Zemdegas (1894-1963)).

Pēc studijām LMA G.Zvaigznīte darbojās artelī “Mākslinieks”, kas nodarbojās ar ekskluzīvu, “papier-mache” tehnoloģijā veidotu rotaļlietu - leļļu izgatavošanu (1955-1956). Māksliniece veidoja leļļu galviņas, kas attīstīja autores kā portretistes-raksturotājas plastiskās dotības, tomēr darbs ražošanā neiekļāvās viņas nākotnes iecerēs un Guna Zvaigznīte pievērsās radošajai daiļradei.

Tēlnieces pirmā izstāde bija LPSR Mākslas un literatūras dekādes ekspozīcija Maskavā, kas 1955. gadā norisinājās PSRS Mākslas akadēmijas zālē. Guna Zvaigznīte dekādes skatē piedalījās ar darbu marmorā “Zēna galva”, līdzās latviešu mākslas meistariem, kā tēlniekiem Teodoram Zaļkalnam, Gustavam Šķilteram (1874-1955) u.c., darbu eksponēja arī tēlniece Margarita Ilona Siliņa.

Guna Zvaigznīte strādāja mazo formu, monumentālajā tēlniecībā, radīja sīkplastikas darbus un radošajā daiļradē izmantoja bronzu, granītu, marmoru, koku. Tēlnieces darbiem raksturīga spēcīga, monumentāla plastiskā izjūta un smalka materiālu virsmas apdare, piemēram, granītu bučardējot, pulējot u.c. Risinot emocionālas kompozīcijas, kontrastā minorīgam sižetam uzsvērta stilizēta, lakoniska formveide un izteiksmīgs siluets.

Tēlnieces personālizstādes bijušas T.Zaļkalna memoriālajā muzejā (tag. nepastāv, Rīga, 1986), Šlokenbekas muižā (kopā ar grafiķi Ritmu Zikmani-Lagzdiņu, Tukums, 1990).

No 1956. gada Guna Zvaigznīte piedalījās LPSR Jauno mākslinieku izstādēs. Darbus eksponēja Baltijas republiku tēlnieku izstādēs (tag. Rīgas Tēlniecības kvadriennāle, 1957, 1958, 1960, 1966 u.c.), Republikas tēlotājas mākslas izstādēs (1961, 1962, 1963 u.c.) un LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (1967, 1968 u.c.), “Rudens” (1973). Māksliniece piedalījās biedrības “Latvijas Tēlnieku centrs” (vad. V.I.Dzintare, Ģirts Burvis, past. 1993-2006) rīkotajās izstādēs “Cilnis” (Tēlnieku nams, 1994), “Upe” (Latvijas Dabas muzejs, 1994), “Tēlniecība – 96” (LMS galerija, 1996) u.c. Gunas Zvaigznītes darbi bijuši eksponēti izstādē “Mākslas meistari pavasarim” (Dailes teātris, 2001), LMS muzeja izstādē “Mūžīgā kustība. Revolūcijai Krievijā - 100” (LMS galerija, 2017), Latvijas simtgadei veltītajā tēlniecības izstādē “Ceļš” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 2018), LMS akcijā “Tēlniecības melnās dienas” (Rīga, Valmiera, 2020) u.c. Šobrīd viens no Gunas Zvaigznītes darbiem - “Jūras dziesma” (granīts, 1973), ir apskatāms Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) muzeja āra ekspozīcijā, Rīgā, 11. novembra krastmalā 35.

Nozīmīga mākslinieces daiļradē bija sadarbība ar LMS Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” Tēlniecības cehu (LMS MF LMK, tag. LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”, Gaujas ielā 1,3,5,9, Rīgā), kur tika realizēti nozīmīgākie tēlnieces darbi materiālā, kā komponista Jāzepa Vītola portrets (J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vestibils, granīts, 1963). Jāatzīmē Gunas Zvaigznītes veidotais Preiļu Brāļu kapu memoriālā ansambļa monumentālais centrālais sievietes-koklētājas tēls “Pārtrauktā dziesma” (arhitekts Oļģerts Krauklis, kapars, 1971) un šūnakmenī kaltā ciļņa josla. Tēlniece darbojusies arī “Mākslinieku nama” (tag. LMS muzeja ēka, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā) darbnīcā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedres kandidāte Guna Zvaigznīte kļuva 1956. gadā un biedres statusu ieguva 1959. gadā. Rekomendācijas uzņemšanai LMS viņai izsniedza LMS vadītājs (1968-1982), gleznotājs Edgars Iltners (1925-1983), tēlniece Līze Dzeguze (1908-1992) un tēlnieks Rūdolfs Alders (1907-1987). Māksliniece bija arī LMS tēlnieku sekcijas priekšsēdētāja vietniece (no 1972. gada) un darbojusies LMS MF LMK “Māksla” nozares komisijā (1973). Tēlnieces radošais darbs tika novērtēts ar PSRS TSSI medaļu (1975).

Gunas Zvaigznītes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2021 Visas tiesības paturētas