Pedagogu streiks tuvojas



Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome ārkārtas sēdē lēmusi no pirmdienas, 19. septembra, tomēr sākt beztermiņa streiku, nepieņemot valdības izteiktās ieceres. Streiks notiks, jo nav panākti samērīgi kompromisi un LIZDA uzskata, ka valdības priekšlikumi vērsti uz pedagogu sašķelšanu, nepiedāvājot risinājumus visām pedagogu grupām.

“Par skolotāju darba slodzēm LIZDA centusies rast risinājumu jau no 2016. gada, un šos lēmumus ir bijis iespējams pieņemt ātrāk, tostarp gan līdz piketam, gan līdz streika procedūras uzsākšanai,” norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

“Nevaram samierināties ar izstrādāto IZM piedāvājumu, kas aptver tikai daļu pedagogu. Protams, arī fiskālais piedāvājums ir vilinošs, tomēr šai situācijai ir vairāki riska momenti, tostarp iespējamais haoss, kas varētu rasties, pirmsskolas pedagogiem izvēloties iet strādāt uz sākumskolām, vai profesionālās un interešu izglītības pedagogiem izvēloties darbu vispārējās izglītības iestādēs.”

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) Padome 2022.gada 14.septembrī pēc divu dienu tikšanās ar valdības un Saeimas pārstāvjiem noslēgšanās lēma turpināt streika procedūru un uzsākt streiku no 2022.gada 19.septembra, jo:

  • par LIZDA izvirzītajām prasībām nav panākti samērīgi kompromisi;

  • LIZDA neatbalsta pedagogu šķelšanu;

  • LIZDA neatbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu par 40 darba stundām nedēļā vispārējās izglītības iestāžu pamata un vidējā pakāpē (1-12.klase), jo nav izvērtēti riski;

  • LIZDA nevar paļauties uz valsts amatpersonu mutiskiem solījumiem, kas nav akceptēti ar Ministru kabineta lēmumu, par slodzes un darba samaksas jautājumu risināšanu pirmsskolas, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes, interešu izglītības un augstākās izglītības pedagogiem.


LIZDA atgādina, ka pedagogu slodžu un darba samaksas problēmu risināšanai tika izvirzītas šādas prasības:

  • Izglītības likuma 53.panta trešās daļas, kas nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā, izpilde. Pedagogu darba samaksas grafiks jāizstrādā saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027.gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem un jāapstiprina nākamo piecu gadu periodam sākot no 2023.gada 1.septembra, valdībai, paredzot finansējumu 2023.gada un vidēja termiņa budžeta projektā;

  • darba slodzes sabalansēšanu visiem pedagogiem no 2023.


Valdības un Saeimas pārstāvju izteiktais piedāvājums nerisina nevienu no LIZDA aktualizētajām problēmām, jo par darba samaksas pieauguma grafika apstiprināšanu jebkādā formā vienošanās nav panākta, savukārt darba slodzi sabalansēt Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā tikai vispārējās izglītības iestāžu pamata un vidējās pakāpes pedagogiem, piedāvājot pāreju no 30 uz 40 darba stundām nedēļā, attiecīgi palielinot mēneša darba algas likmi no 900 euro uz 1200 euro, un slodzes sabalansēšanu līdz 24 kontaktstundām nedēļā un ne vairāk kā 16 stundām nedēļā pārējo pienākumu izpildei.

Šāds piedāvājums, kas daļēji risina problēmu vienai pedagogu grupai, rada būtiskus riskus:

  • pedagogu aizplūšanu no pirmsskolas izglītības iestādēm uz vispārējās izglītības iestāžu sākumskolas (1-4.klase) posmu, jo pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu izglītība dod tiesības strādāt arī sākumskolas posmā.

  • Pirmsskolās tas var radīt vēl lielāku vakanču skaitu un apdraudēt pirmsskolas izglītības pieejamību;

  • pedagogu aizplūšanu no profesionālās izglītības iestādēm uz vispārējās izglītības iestādēm;

  • turpināsies vakanču skaita palielināšanās, tādēļ nenotiks mācību stundas vēl vairāk priekšmetos;
    palielināsies pedagogu nodarbinātības nevienlīdzība.


LIZDA norāda, ka samērīgi kompromisi nozīmē to panākšanu katrā no prasībām, nevis tikai vienā no prasībām un tikai daļēji. Valdības un parlamenta pārstāvji bija informēti laicīgi par nozarē aktuālām problēmām, un tā ir politiķu atbildība par laicīgu likumos, MK lēmumos, politikas plānošanas dokumentos noteiktā izpildi.

Foto: Saeimas kanceleja

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2022 Visas tiesības paturētas