Pērn pacienti par medikamentiem pārmaksājuši vairāk kā 9 miljonus latu



Izvēloties dārgākas zāles, no pacientu maka pagājušajā gadā pārmaksāti vairāk nekā 9 miljoni latu; Veselības ministrija (VM) sola stingru rīcību, otrdien vēsta laikraksts "Diena".

Pacienti Latvijā pērn, iegādājoties dārgākas zāles, lētākajiem jeb references medikamentiem piemaksājuši kopumā 9 184 407 latus, liecina jaunākie Veselības norēķinu centra (VNC) dati. Šī summa ir par vairāk nekā pusotru miljonu latu lielāka nekā 2009.gadā un par gandrīz trim miljoniem latu lielāka nekā 2008.gadā.

Aptaujātie veselības nozares speciālisti pieļauj, ka pacienti, visticamāk, nav kļuvuši daudz turīgāki, bet jārunā par ārstu izvēli šīs zāles izrakstīt, kā arī par pacientu skaita pieaugumu. Lai šādu situāciju novērstu, VM plāno tālāk virzīt priekšlikumu ārstam kā obligātu pienākumu uzlikt pirmās izrakstīt lētākās zāles. Par to gan varētu būt gaidāmi iebildumi no vismaz kādas daļas mediķu.

"Te ir tāds filosofisks jautājums – vai ārstam kā brīvas profesijas pārstāvim drīkst noteikt, kas ir jāizraksta?" norāda Latvijas Kardiologu biedrības vadītājs asociētais profesors Andrejs Ērglis, retoriski arī uzdodot jautājumu, kādēļ tad vispār ārsts vajadzīgs, ja valsts var noteikt lētākās zāles un tās arī varētu automātiski izrakstīt.

Turpretī VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis uzsver - minsitrijai nav nekādu iebildumu pret izvēli, bet visam ir jābūt medicīniski pamatotam. Proti, ja zināms, ka lētākās zāles pacientam var radīt nopietnas blaknes, ir zāļu nesavietojamība, tas ir dokumentācijā jāapraksta, un tad var izrakstīt citus medikamentus. Tāpat Bundulis uzsver, ka diagnožu noteikšanā ārstus neviens negrasās ierobežot.

Lai arī pēdējos gados pacienti valstij vidēji kļūst ar katru gadu "lētāki" – ienākot ģeneriskajiem medikamentiem, zāļu izmaksas samazinās, VM iestādes, iepazīstoties ar pērnā gada datiem, konstatēja, ka atsevišķās diagnožu grupās pacienti valstij joprojām izmaksā dārgāk. Sirds asinsvadu slimību ārstēšana ir viena no diagnožu grupām, kurām valsts atvēl vislielākos līdzekļus. Taču VM ievērojusi, piemēram, zāles, kas domātas asinsspiediena pazemināšanai, par kurām valsts kompensējamo zāļu sistēmā pērn maksājusi vairāk nekā 2009.gadā.

Veselības ekonomikas centrs (VEC) savukārt norāda uz sitienu arī pa pacienta maciņu saistībā ar asinsspiediena ietekmēšanas zālēm. Kā uzskatāmu piemēru VEC direktora pienākumu izpildītājs Māris Taube min perindoprilum grupas zāles, kas ir visbiežāk lietotās asinsspiediena ietekmēšanai. No kopējā šo zāļu patēriņa 78% ir dārgie oriģinālie medikamenti, kuriem aptiekas cena ir 6,72 lati. Attiecīgi tikai 22 % pacientu lietojuši lētās – ģeneriskās zāles, no kurām pašas lētākās maksāja 3,77 latus. Pērnā gada beigās virknei sirds asinsvadu slimību samazināja līdzmaksājumu, valsts apmaksā 75% nevis 50%.

Tomēr Ērglis uzsver - ārsta būtība ir ieteikt pacientam vislabāko. Ja cilvēks nevar nopirkt oriģinālzāles, tad varot izrakstīt labākās no ģeneriskajām zālēm. Tiesa, viņš gan pats nezinot, cik lielas ir atšķirības cenā starp oriģinālmedikamentiem un ģeneriķiem, jo zāļu cenas esot mainīgas. Ērglis arī ir skeptisks, vai, lietojot principu, ka ārstam kā pirmās zāles jāizraksta lētākās, izdotos panākt ekonomiskus ieguvumus, jo pacienti vairāk cietīšot no blaknēm un var nākties biežāk doties pie ārsta.

Turpretī Rīgas Stradiņa universitātes docente, farmakoloģe Santa Purviņa norāda – ka nevis vairākums pacientu izvēlas, bet gan lielākā daļa ārstu izraksta oriģinālmedikamentus, un bieži vien vēl tieši nobrīdina, ka šis ir labākais medikaments. "Pat, ja aptiekā pacientam farmaceits arī piedāvā lētāku analogu, cilvēka psihe tomēr ir nostādīta tā, ka, pirmkārt, uzticas tam, ko ārsts saka, un, otrkārt, jo dārgāks, jo labāks," viņa piebilst.

Purviņa skaidro – ja analizē tirgus apgrozījumu, tad, kaut gan ģeneriskos medikamentus iekļauj sarakstā ar references cenām, tomēr oriģinālmedikamentu un dārgāko ģenerisko zāļu īpatsvars ir milzīgs. "Farmācijas kompānijas tērē milzīgus līdzekļus mārketinga aktivitātēm un visdažādākajos veidos cenšas ieinteresēt ārstus izvēlēties tieši viņu medikamentu," uzsver Purviņa.

VNC pārstāvis Atis Mārtiņsons saka – vidēji 27% ģimenes ārstu izraksta lētākās zāles. "Ģimenes ārstiem [ģeneriķu] izrakstīšanas diapazons arī bija ļoti liels – no tādiem, kas gandrīz nemaz nav izrakstījuši lētās līdz tādiem kas ap 80, 90% izraksta," viņš atzīst.

Pērn kompensējamām zālēm valsts izlietoja 71,6 miljonus latu. No tiem: asinsrites sistēmas slimību ārstēšanai pērn izlietoja 14 422 011 latu, 2009.gadā – 14 403 51 latu; audzēju ārstēšanai pērn izlietoja 10 173 691 latu, 2009.gadā – 11 063 991 latu; endokrīno, uztura un vielmaiņas slimību ārstēšanai pērn izlietoja 16 051 866 latu, 2009.gadā – 15 347 167 latus.

Kompensējamo zāļu sistēmā no visām zālēm, kas domātas asinsspiediena problēmu ārstēšanai, izceļas "Perindoprilum" oriģinālā medikamenta lietošana. Veicot plašāku analīzi 2009.gadā, VEC konstatēja, ka oriģinālpreparāti tika lietoti 6,8 reizes vairāk nekā ģenēriskie medikamenti.

2010.gadā kompensējamās zāles vispārējā kārtībā izrakstītas 505 773 pacientiem. Vidēji viens pacients ambulatorajai ārstēšanai kompensējamās zāles ir saņēmis 146,02 latu apmērā.

Šogad no janvāra līdz maijam zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijai izlietoti 34 213 887 latu, tajā skaitā 2 212 476 latu no Sociālās drošības tīkla stratēģijas naudas.

2008.gadā pacienti par zālēm pārmaksājuši (piemaksājuši klāt lētākajām zalēm, pērkot dārgākas) vairāk nekā 6,4 miljonus latu, 2009.gadā vairāk nekā 7,5 miljonus latu.

Avots: nra.lv
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2023 Visas tiesības paturētas