Rundāles Pils

Arhitekts: Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Rundāles pils ir Latvijas izcilākais baroka un rokoko stila arhitektūras un mākslas piemineklis. Kurzemes hercogam Ernstam Johanam Bīronam celtā vasaras rezidence tapa pēc Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700–1771) meta un viņa vadībā laikā no 1736. līdz 1740. un no 1764. līdz 1768. gadam. Rezidences ansamblis ietver pili ar staļļiem un baroka parku, ko aptver 2 km garš kanāls un kam pieslēdzas plašs hercoga medību parks.
Rundāles pils ansamblis ir viens no nedaudzajiem Versaļas prototipa iemiesošanas piemēriem reģionā ap Baltijas jūru, pats spilgtākais feodālas rezidences piemērs visā Baltijā. Atšķirībā no daudzām Eiropas pilīm, tā saglabājusi savu 18. gadsimta arhitektūras viengabalainību, to nav skārušas vēlākā laika pārbūves un modernizācijas. Pils joprojām atrodas savā sākotnējā vidē – neskartā Zemgales lauku ainavā.
Neraugoties uz atsevišķiem postījumiem 1812. un 1919. gadā, ļoti augsts ir visu interjera detaļu autentiskuma līmenis, ko konsekventa restaurācijas metodika ir saglabājusi un saudzīgi papildinājusi.
Rundāles pils izcilo māksliniecisko vērtību nosaka galvenokārt otrā būvperioda interjeri, ko darinājuši itāļu gleznotāji Frančesko Martini un Karlo Cuki (1764–1769) un dekoratīvo darbu tēlnieks Johans Mihaels Grafs no Berlīnes (1765–1768). Abi itāļu gleznotāji, kas apgleznoja astoņu telpu sienas un griestus, atnesa uz Kurzemi venēciešu skolas baroka dekoratīvo mākslu, bet tēlnieks Grafs divdesmit deviņās pils telpās radīja spožu Berlīnes-Potsdamas rokoko mākslas paraugu. Rundāles pils interjeri ir līdzvērtīgi Eiropas piļu labākajiem piemēriem.
Pils nozīmīga arī kā F. B. Rastrelli darbības agrīnā posma vienīgais (kopā ar Jelgavas pili) saglabājies piemērs, bet Rundāles pils pirmā perioda interjeri – galerijas un kāpņu telpas – ir unikāli arhitekta iekštelpu mākslas paraugi, jo no visa, ko arhitekts tika radījis Krievijā 18. gadsimta 20. un 30. gados, nekas vairāk nav saglabājies.
1972. gadā uzsāktā pils ansambļa restaurācija, kas joprojām turpinās, izvirzīja par uzdevumu ne tikai oriģinālās substances un dekora konservāciju, bet arī vispusīgu interjeru atjaunošanu, tos maksimāli atgriežot sākotnējā stāvoklī, ieskaitot sienu tapešu izgatavošanu, telpu iekārtošanu ar mēbelēm un mākslas priekšmetiem, atbilstoši katras telpas sākotnējai funkcijai. Līdz 2009. gada sākumam jau radītas trīsdesmit trīs atjaunotas telpas otrajā stāvā, restaurētas vairākas pils virtuves, galerijas un palīgtelpas pirmajā stāvā.
1972. gadā dibinātajā Rundāles pils muzejā ne tikai savāktas mākslas darbu kolekcijas, kas spēj nodrošināt pils interjeru iekārtošanu, tam paralēli muzejs  ir izveidojis Latvijas senās mākslas eksponātu krājumu, kas nāk no izpostītajām baznīcām un muižu ēkām. Atsevišķa kolekcija ietver Eiropas dekoratīvo mākslu.
Rundāles pils ansambļa parks ir nozīmīgs kā konsekventākais baroka dārzu mākslas paraugs Baltijā, kas pie tam gadsimtu gaitā nebija zaudējis savu Rastrelli iecerēto plānojumu, bet ticis vienmēr atjaunots sākotnējās ieceres robežās.
Pēdējā parka restaurācija, interpretējot mūsdienām atbilstošu baroka dārza teoriju,  sākās 1975. gadā un turpinās joprojām. Dārzs iemantojis rožu kolekciju, kas pieder pie lielākajām Austrumeiropā.

Vairāk par Rundāles pili: www.rundale.net

Avots: www.kulturaskanons.lv
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas