Sonora Vaice iestudē Artura Maskata operu “Valentīna” multimediālas monooperas formā



17. aprīlī VEF Kultūras pilī notiks Operetes teātra jauniestudējuma – multimediālās monooperas «Valentīna» – pirmizrāde. Tas ir starptautiski pazīstamā latviešu komponista Artura Maskata pilnformāta operas jauns traktējums kamerversijā. Titullomu Latvijas kultūras leģendas – kinozinātnieces Valentīnas Freimanes – mīlas stāstā atveidos operdīva Sonora Vaice (soprāns), kura ir arī topošās izrādes režisore.

Opera ir veltījums Latvijas kultūras leģendai – izcilajai kinozinātniecei Valentīnai Freimanei (1922 – 2018). «Valentīnas Freimanes dzīve bija milzīgs vērtību un cilvēcības apziņas vai (ne)apziņas kopums. Ja mēs vairāk iedziļinātos un izprastu šādu dzīvesgudru personību piedzīvoto un pārdzīvoto, pasaulē beigtos kari. Iesaku ikvienam iepazīties ar to. Artura Maskata operas «Valentīna» ļoti skaistā, spilgtā, uzrunājošā mūzika man iepatikās jau toreiz, kad tā tika iestudēta Latvijas Nacionālajā operā. Tā uzreiz aizrāva, un pārsteidza ar domas dziļumu. Šajā Operetes teātra iestudējumā operu, kura oriģināli rakstīta pilnformātā, veidošu kā monooperu. Uz skatuves būs mani partneri mūziķi – vijolnieks Gidons Grīnbergs, akordeoniste Inita Āboliņa, un pianists Māris Žagars – kuriem uzticēts visai sarežģīts uzdevums, jo viņi vienlaikus darbosies arī kā aktieri, atveidojot dažādus tēlus Valentīnas mīlas stāstā, kurš kā spilgts pretstats izceļas visai sarežģītajā vēstures kontekstā.

Iestudējumā piedalīsies arī aktieris Ģirts Ķesteris, dziedātāji Ieva Parša un Aivars Krancmanis, stepa dejas meistars un skolas attīstītājs: Māris Pūris, kuri tiks filmēti jau iepriekš, un viņu klātbūtni redzēsiet videotēlos. Kopā ar manu mīļo radošo komandu – to pašu, ar kuru jau sadarbojos iestudējumā «Cilvēka balss. Telefons» – atklāsim savu Valentīnas dzīvesstāstu mūzikā un multimedijos. Multimēdiju māksliniece-scenogrāfe Ineta Sipunova izcili prot vizuāli uzburt ainas, kuras runā pašas par sevi un ļauj gremdēties dziļāk. Priecājos, ka iestudējuma veidošanas procesā kā video filmēšanas asistents man palīdzēs mans vecākais dēls Adams, kurš šobrīd Kultūras akadēmijā aizrautīgi apgūst filmu režiju,» par iestudējuma ieceri stāsta Sonora Vaice.

Opera atklāj Latvijas un Eiropas vēstures notikumu krāsainu, pretrunīgu un dramatisma pilnu laikmeta panorāmu no 1939. līdz 1944.gadam. «Šodienas sarežģītajā pasaules situācijā ir īpaši svarīgi runāt par tā laika notikumiem, kuru vēstures mācības mēs nekad vairs nevēlamies un nedrīkstam pieļaut, jo tās nesušas lielu postu un daudz sāpju. Tomēr operas notikumus caurvij skaistas mīlestības un dziļu jūtu caurstrāvots spilgts stāsts, jo pati Valentīnas personība izstarot izstaroja mīlestību,» saka Agija Ozoliņa-Kozlovska, Operetes teātra mākslinieciskā vadītāja.

Valentīnas Freimanes bērnība ritējusi starp Rīgu un Berlīni, kur viņas tēvs bija UFA kinostudijas jurists, bet māte – apburoša sabiedrības dāma, ap kuru pulcējas tā laika kino pasaules zieds. Pēc atgriešanās Rīgā inteliģento ebreju ģimeni pārsteidza masveida genocīds – sistemātiska, mērķtiecīga un brutāla ebreju iznīcināšana, kurā gāja bojā gan Valentīnas vecāki, gan vīrs, bet toreiz vēl pavisam jaunā Valentīna slēpās līdz pat kara beigām.

Starptautiski pazīstamā latviešu komponista Artura Maskata pirmās operas «Valentīna» pasaules pirmizrāde notika 2014.gada 5.decembrī, un tas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas – 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas – kultūras programmas notikumiem. Operas libretu veidoja Arturs Maskats un dzejniece Liāna Langa pēc Valentīnas Freimanes autobiogāfiskā romāna «Ardievu, Atlantīda!» (2010) motīviem.

Sonora Vaice veiksmīgi debitējusi režijā 2021. gadā ar Operetes teātra iestudējumu «Cilvēka balss. Telefons», par kuru saņēmusi prestižāko apbalvojumu klasiskās mūzikas jomā – «Lielo Mūzikas balvu», un ar kuru uzsāka sievietes personības tēmas izpēti multimediālas monooperas formā.

Izrādē piedalīsies operdziedātāja Sonora Vaice (soprāns), Gidons Grīnbergs (vijole), Inita Āboliņa (akordeons) un Māris Žagars (klavieres).

Režisore – Sonora Vaice, horeogrāfe – Ieva Kemlere, multimediju vidi, video, scenogrāfiju un kostīmus veido māksliniece Ineta Sipunova, stepa dejas treneris-konsultants – Māris Pūris, kostīmu māksliniece Hanna Antra Elerta, grima māksliniece Liāna Repule, gaismu mākslinieks Ivars Vācers, video filmēšanas asistents Adams Vaicis, producente – Agija Ozoliņa-Kozlovska.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas