Valsts prezidents: Dziesmu svētku kustība nedrīkst apstāties



31. maijā Valsts prezidentam Egilam Levitam kā patronam notika tiešsaistes tikšanās ar XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vadītājiem – tautas deju lielkoncerta režisoru un scenogrāfu Reini Suhanovu, folkloras programmas režisori Māru Mellēnu, svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētāju, virsdiriģentu Romānu Vanagu, tautas deju projektu vadītāju Zandu Mūrnieci un kokļu mūzikas koncerta režisoru Juri Joneli.

XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, virsdiriģents Romāns Vanags Valsts prezidentam ieskicēja līdz šim paveikto darbu pie svētku plānošanas, kā arī paskaidroja, kādēļ svētkus nedrīkst pārcelt par vēl vienu gadu. R. Vanags piebilda, ka e-formāts ļaus svētkus pagarināt līdz pat š. g. oktobra beigām.

Uzklausot svētku mākslinieciskās vadības pārstāvjus, Valsts prezidents pauda savu nostāju par plānoto svētku rīkošanu, ņemot vērā to, ka ir ieguldīts liels darbs gan no organizatoru, gan no dalībnieku puses: “Esmu pārliecināts, ka svētkiem ir jānotiek šajā gadā, lai pieliktu punktu tam, kas līdz šim ir izdarīts, un dotu iespēju sākt jaunu ciklu. Ir jāpasaka paldies dalībniekiem un kolektīvu vadītājiem. Man ir prieks, ka visi esam par to vienisprātis!”

E. Levits pauda atbalstu svētku norisei e-vidē šogad, tomēr vērsa uzmanību uz tradīcijas būtisko lomu: “Valdībai rīt ir jāpieņem lēmums, vai, ņemot vērā šī formāta lielo atšķirību no ierastās tradīcijas, šie svētki būtu uzskatāmi par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem vai arī par īpašu, ārkārtējai situācijai atbilstošu notikumu Dziesmu svētku kustības ietvaros. Ja valdība lemj, ka šie ir kārtējie XII Dziesmu un deju svētki, tad būtu jānorāda, ka šis ir izņēmuma formāts, bet nākotnē noteikti ir paturama spēkā kopā būšanas un kopā svinēšanas tradīcija, kas izsenis ir piederīga Dziesmu un deju svētkiem.”

Tika detalizēti pārrunāta plānotā svētku norise e-formātā – ko tā nozīmētu dalībniekiem un skatītājiem. R. Suhanovs uzsvēra, ka “bērniem, kuri šos svētkus ir gaidījuši, tiem cītīgi gatavojušies un kuri ir pelnījuši tajos piedalīties, nedrīkst atņemt šo iespēju. Turklāt e-svētki dos iespēju daudz niansētāk izcelt katru novadu un svētku dalībnieku, katrs bērns jutīsies īpašs un pamanīts”. Savukārt J. Jonelis pastāstīja, kā praktiski norit svētku gatavošana e-videi un kāda būtu skatītāja pieredze.

“Gatavošanās XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem notiek jau kopš 2017. gada. Aizvadītais gads ir pavadīts smagā darbā sabiedriskā kārtā, lai šie Dziesmu svētki notiktu. Iesaiste un gatavība noslēgt šo ciklu ir notikusi. Tādēļ ir jādod telpa jaunradei, lai gatavotos nākamajam ciklam,” skaidroja Z. Mūrniece. Arī M. Mellēna atzīmēja, ka “XII Dziesmu svētki būs īpašs pienesums Latvijas kultūrtelpai tieši ar e-vides konceptu, jo jau veselu gadu mēs dzīvojam e-vidē, un tā ir nopietni ietekmējusi ikviena ikdienu”.

Foto: Saeimas kanceleja

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2022 Visas tiesības paturētas