„Zvaigzne ABC” izdevusi romānu „Meierovics. Trīs Annas”



Baltijas ceļa 25 gadadienas priekšvakarā apgādā „Zvaigzne ABC” iznācis pazīstamā publicista un rakstnieka Jāņa Ūdra romāna „Zigfrīda Meierovica trīs Annas” atkārtots izdevums – savā ziņā unikāls precedents latviešu grāmatniecībā, kad iespējams salīdzināt viena romāna divus, kvalitatīvi atšķirīgus, dažādu apgādu izdevumus, ar septiņu gadu laika intervālu. Septiņos gados risinājušies būtiski notikumi Z. A. Meierovica piemiņas saglabāšanā – Ārlietu ministrija atgriezusies vēsturiskajās telpās, kur atklāta Meierovica zāle, Meierovica bulvārim atdots tā vēsturiskais nosaukums.

Salīdzinot ar iepriekšējo, jaunajā izdevumā nav būtisku saturisku vai faktoloģisku izmaiņu, bet tas nav arī mehānisks pārpublicējums – autors papildinājis romānu ar jaunu ievadnodaļu „Priekšnojauta”, kurā iedziļinājies sava varoņa psiholoģiskajā noskaņojumā tieši pusgadu pirms savas traģiskās bojāejas. Formālais motīvs šādai analīzei ir vēsturisks – nesen mūžībā aizgājušā jurista Andra Grūtupa konstatēts fakts, ka Z. A. Meierovics precīzi pusgadu pirms savas nāves, daudziem par pārsteigumu, bija jaunā sociāldemokrāta Aleksandra Masaka bērēs, kur kopā ar sievu Kristīni Ārlietu ministrijas automašīnā pie I Meža kapu vārtiem vēroja grandiozo bēru gājienu, kas vairāk atgādināja politisku demonstrāciju.

Jaunā nodaļa visai tieši norāda arī uz šīsdienas politisko situāciju, kad, Krievijai vēršot agresiju pret Ukrainu, aktivizējies psiholoģiskais karš pret Latviju. Vienlaikus J. Ūdris gājis tālāk savā iemīļotajā skaitļu maģijā, pastiprinot jau grāmatas pirmajā izdevumā ietverto intrigu par gaišreģa Finka vārdiem: „Tu aiziesi divreiz septiņus gadus par ātru” (izcilais diplomāts gāja bojā tieši četrus gadus pirms Baltijas valstu neatkarībai liktenīgā Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas). Sagadīšanās? Bet šādu sagadīšanos Latvijas vēsturē ir daudz. Skaitļu maģijā balstītas vairākas epizodes arī J. Ūdra vēsturiskajā romānā „Ulmanis. Lielā Kārļa testaments” (2010).

Izdevumus būtiski atšķir arī vizuālais noformējums: „Zvaigznē ABC” tapušais vizuāli ir apjomīgāks par „Jumavas” izdevumu un atstāj fundamentāli paliekošu iespaidu. Tas izdots romānu par ievērojamiem cilvēkiem sērijā, kurā jau iznācis J. Ūdra romāns ”Ulmanis. Lielā Kārļa testaments”. Ja 2007. gada izdevumam vāks veidots tā, lai ar fotogrāfiju kopu uzsvērtu liktenīgo mīlas trīsstūri un bāreņu vientulības tēlu pēc 1925. gada 22. augusta traģēdijas uz Tukuma–Brizules ceļa, tad jaunais izdevums (māksliniece Vita Lēnerte) ieturēts klasiski monumentālā stilā – ar izcilā valstsvīra un diplomāta portretu uz grāmatas vāka. Pie tam māksliniece plašajā diplomāta portretu klāstā ir atradusi, manuprāt, viscilvēciskāko, varētu teikt, intīmāko, Z. A. Meierovica portretu – ar vienkāršu, vieglu skumju caurstrāvotu skatienu.

Salīdzinot abu grāmatu tekstus, redzams pamatīgs redakcionāls darbs. Vispirms jau modificēts romāna nosaukums. Manuprāt, „Meierovics. Trīs Annas” skan intriģējoši, arī vizuāli labāk iederas uz grāmatas vāka. Redaktore Anda Brazauska veikusi arī literārās redaktores misiju, un jaunās grāmatas valoda kļuvusi literāri gludāka. Pirmajā izdevumā vairāk jūtama žurnālistikas ietekme ar tai raksturīgo ikdienas steigu (J. Ūdris ilgus gadus strādājis žurnālistikā, līdz 2007. gadam bijis mūsu valsts oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” ārpolitikas reaktors). Arī teksta stilistikā ienākušas izmaiņas – autors atteicies no dažiem grāmatas varoņa rupjiem domu uzplaiksnījumiem, kas, pieļauju, ir raksturīga vīriešu slēpto emociju izpausme.

Kvalitatīvi atšķirīgs ir abu izdevumu sūtības pieteikums. 2007. gada izdevums toreizējā ārlietu ministra Arta Pabrika rakstītajā priekšvārdā akcentē Z. A. Meierovica izcilo lomu Latvijas valstiskās neatkarības starptautiskajā nostiprināšanā un mūsu diplomātijas iedibināšanā; jaunajā izdevumā autors kopā ar izdevējiem likumsakarīgi spēris soli tālāk, uzsvērdams latviešu visu laiku izcilākā politiķa un diplomāta nozīmi Latvijas vēsturē, kā arī vēsturiskās atmiņas nozīmīgumu mūsdienās. Šo domu autors ietvēris grāmatas priekšvārdā „Pildot laikmeta prasību”, kurā izvērtē arī septiņus gadus mūsu valsts vēsturē: globālo krīzi ar Latvijas ienaidnieku uzspiesto „valodas referendumu”, politiskās intrigas ap Latvijas drošībai tik aktuālo Satversmes preambulas projektu...

Romāna aktualitāti pastiprina mūsdienu politiskā situācija Eiropā – Krievijas īstenotā, vāji slēptā agresija pret Ukrainu un psiholoģiskā kara aktivizēšanās pret mūsu valsti, kā arī zemais politiskās kultūras un politiskās morāles līmenis Latvijā. Grūti spriest, kā jauno grāmatu uzņems jaunās Saeimas (vēlēšanas notiks 4. oktobrī) deputāti, taču jaunā grāmata noteikti būs labs orientieris vēlētajiem – vērtēt deputātu kandidātus nevis pēc skaistiem solījumiem, bet reāliem darbiem. Esam lielas izvēles priekšā. Katra balss var izšķirt, kurp Latvija ies turpmākajos gados.

Ar jaunā uzdevuma īpašo misiju – apelāciju pie mūsdienu Latvijas sabiedriskās domas un vēsturiskās apziņas – sasaucas arī grāmatā iekļautās preses publikācijas. Vispirms jāmin no „Latvijas Vēstneša” pārņemtā 2001. gada 16. novembra eseja „Ar ticību, cerību un mīlestību” par Z. A. Meierovica jaunāko dēlu Gunāru Meierovicu. Tā varētu piesaistīt vēsturnieku uzmanību, jo balstās uz G. Meierovica liecībām par Kārļa Ulmaņa (G. Meierovica krusttēva) psiholoģisko noskaņojumu padomju okupācijas priekšvakarā un ir unikāla atklāsme, kā arī vēstures liecība par iespējamo vēstures gaitu, ja citādi būtu ievirzījušies notikumi. (..Lai labāk nāk krievi nekā vācieši. Viņam apziņā bija iesēdušies tie septiņi vācu apspiestības gadsimti. – „Meierovics. Trīs Annas”, 261. lpp.)

Intriga lasītājiem un literatūrzinātniekiem varētu būt J. Ūdra polemika ar publicistu Voldemāru Hermani pēc viņa recenzijas „Cildinot valstsvīru, spodrinot leģendu” (Neatkarīgā Rīta Avīze, 15.09.2007.). J. Ūdris sev raksturīgā aizrautībā vēršas pret recenzenta izlīdzinošo attieksmi sava un Anša Gulbja pirms 80 gadiem sarakstītā romāna „Zigfrīds Anna Meierovics” salīdzinājumā un argumentēti norāda uz vairākām vēsturiskām kļūdām izcilā grāmatu izdevēja romānā. Interesants ir arī šajā rakstā sniegtais ieskats J. Ūdra daiļrades metodē.

Vien garāmejot vēlos pieminēt un salīdzināt J. Ūdra romāna sabiedriski politisko un vēsturisko nozīmīgumu ar dažiem citiem darbiem par Z. A. Meierovicu, piemēram, dzejnieces Māras Zālītes un komponista Jāņa Lūsēna „Meierovica” iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā, kas, neraugoties uz vērienīgo reklāmu un ieguldītajiem resursiem, piedzīvoja vien pāris izrāžu. Gandrīz nepamanīta, lai arī interesanti prezentēta Mazajā Ģildē, palika apgādā „Jumava” izdotā kinoscenārista Tālivalža Margēviča luga/grāmata par Z. A. Meierovicu „Zigfrīda Annas Meierovica sadalītā mīlestība”. Šajos darbos centrā izvirzīts mīlas trīsstūris cilvēku attiecībās. Turklāt intervijās J. Lūsēns ir uzsvēris, ka centies „izvairīties no politikas”... Jājautā, vai šī tendence – par katru cenu vairīties no politikas – būtu jāsaprot kā latvieša zemapziņā iekodēta vai okupācijas gados iedēstīta mazvērtības sajūta? Bet tagad tā ir mūsu valsts un mūsu politika! Arī par to ir šī grāmata, tālab jo vairāk – nozīmīga.

Vēsturi šodien rakstām mēs visi. Romāna „Meierovics. Trīs Annas” autors J. Ūdris ir daudzkārt ticies ar saviem lasītājiem tuvos un tālos Latvijas novados un pārliecinājies par patiesas, uz vēstures faktiem balstītas daiļliteratūras aktuālo pieprasījumu. Par to liecina arī fakts, ka Latvijas televīzijas akcijā „Lielā lasīšana” trīs J. Ūdra grāmatas par Latvijas vēsturi – „Zigfrīda Meierovica trīs Annas”, „Ulmanis. Lielā Kārļa testaments” un ”Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē” („Latvijas dzīvā vēsture tīņiem”) – iebalsotas 100 Latvijas mīļāko daiļliteratūras grāmatu topā.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2020 Visas tiesības paturētas