Akuratera muzejā būs Jēkabam Kazakam veltīts vakars



28. novembrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a, pasākuma cikla “Māksla Akuratera mājā” ietvaros aicina uz Jēkabam Kazakam veltītu vakaru.

Vakara norises programmā:

  • Jēkabs Kazaks – mākslinieka mūžs – “skarba, sūra, bet radoša darba diena” (R. Suta) – Ruta Cimdiņa.

  • Jēkabs Kazaks – pašrefleksijās un laikabiedru vērtējumos. Ruta Cimdiņa, Maira Valtere un Aivars Eipurs.

  • Jēkaba Kazaka mākslas, teorētisko uzskatu un personiskās stājas nozīme latviešu mākslas attīstībā – sarunājas mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne un mākslinieks Pēteris Postažs.

  • Muzikālas impresijas. Juris Švolkovskis – vijole; Ventis Zilberts – klavieres.


Jēkabs Kazaks dzimis 1895. gada 18. februārī Rīgā. Bērnība zēnam pagāja Jēkaba baznīcas laukumā. Tēvs Pēteris Kazaks kādā Vecrīgas namā strādāja par mājas sargu jeb namiķi, māte Ede bija mājsaimniece. Pilsētas dinamiskais ritms Jēkaba Kazaka pasaules uztverei ļāva atraisīties straujāk un brīvāk, deva drosmi pašizpausmei, bet tajā pašā laikā mācīja kritiski pieņemt apkārtējās vides norises un modernās mākslas valodu. Viņš interesējās par visu pilsētā notiekošo, jauno, laikmetīgo, mulsinošo.

Desmit gadu vecumā Jēkabam Kazakam nācās pārdzīvot 1905. gada revolūcijas dramatiskos notikumus. Tie dziļi iegūla zemapziņā, ko neizdzēsa ne mazāk postošais Pirmais pasaules karš. Bērnības emocionālie iespaidi vēlāk atspoguļojās virknē tušas zīmējumu.

1908. gadā Jēkabs Kazaks beidza elementārskolu. 1913. gadā – Ata Ķeniņa vadīto reālskolu Rīgā, kur zīmēšanu mācīja Jūlijs Madernieks, bet pēc tam iestājās Rīgas pilsētas mākslas skolā, kurā pasniedza Vilhelms Purvītis, Jānis Roberts Tilbergs un Eva Borherte-Šveinfurte. Pirmajam pasaules karam tuvojoties Rīgai, 1915. gadā Kazaks devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Ar Vilhelma Purvīša ieteikumu Kazaks 1915. gada rudenī turpināja mācības Penzas pilsētas mākslas skolā. Taču skolas konservatīvā mācību programma neapmierināja Jēkabu Kazaku, un, to nebeidzis, viņš 1917. gadā izstājās un atgriezās Rīgā. Kazaks kodolīgi aprakstījis divu gadu dzīvi Penzā, ieskaitot visus personāžus – studentus, pasniedzējus, modeles un draudzenes –, un mūžam optimistisko studentu dzīves azartu karalaika apstākļos. Šī pierakstu burtnīca “Dzīve Penzā” (izdota kopā ar Daces Lambergas monogrāfiju “Jēkabs Kazaks” (Neputns, Rīga, 1995)) ir būtisks laikmeta liecinieks, kas atklāj jauna mākslinieka tapšanu.

1918. gadā pēc rakstnieka Viktora Eglīša uzaicinājuma Jēkabs Kazaks devās uz uz Alūksni, kur strādāja par skolotāju. Dzīvoja Viktora Eglīša dzīvoklī, gleznoja teātra dekorācijas, zīmēja dažādus tipus, pat vairākas reizes, “lai pēc tam gleznotu”. Vērīgi novēroto Jēkabs Kazaks cītīgi apraksta dienasgrāmatā: “.. atgriezās daudz latvju no Krievijas, operā sēdēja jaukas sievietes, mākslinieki staigāja koridoros. Vēl nebija valsts, un visi priecājās par Vācijas sakaušanu. Gar manu logu skrēja zaldāti bez plintēm, vilka lielgabalus ar ievainotiem, kuri turējās pie stobriem. Vācieši brauca ar kara vezumiem mājās. [..] Es bēgu no Alūksnes; vilciens ar mantām, labību un lopiem. No gājieniem ar karogiem, dziesmām un daudziem līķiem izlobīju motīvus gan sienu gleznām, gan griezumiem kokā.”

1919. gads. Vasarā Jēkabs Kazaks atkal ir Rīgā, pilns nodomu un darbošanās gribas. Pirmo reizi mūžā radusies iespēja ierīkot darbnīcu, un pārdrošs sapnis par braucienu uz Franciju, Itāliju... “Te piepeši slimība un – nāve... Mēs nožēlojam katra radoša mākslinieka nāvi, bet ir traģiski zaudēt pie pirmiem lidojieniem mākslinieku, kura pirmie žesti jau tveras Nemirstībā,” dažas dienas pēc drauga nāves rakstīja Romans Suta.

1920. gada 5. decembrī Jēkabu Kazaku pavadīja uz Torņakalna kapiem daudzi draugi un mākslinieki, arī Vilhelms Purvītis.

Ja dzīves laikā Jēkabs Kazaks piedzīvo tikai piecas izstādes, kurās ir eksponēti viņa mākslas darbi, vēlāk Jēkaba Kazaka gleznas ir izstādītas desmitos latviešu mākslas izstāžu gan Latvijā – Alūksnē, Rīgā, Tukumā, Jelgavā, Liepājā –, gan Eiropā – Tallinā, Stokholmā, Bordo, Kopenhāgenā, Maskavā.

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Jāņa Akuratera biedrība.

Ieejas maksa – 2.00 EUR, skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 EUR.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2019 Visas tiesības paturētas