Alūksnes muižas parkā atklāj restaurēto 18. gadsimta Granīta obelisku



Arhitektoniski bagātajā un ainaviskajā Alūksnes muižas parkā, gleznainā vietā Alūksnes ezera krastā, pēc restaurācijas atklāts 8,74 metrus augstais Granīta obelisks, ko sava tēva, barona Otto Hermaņa fon Fītinghofa, piemiņai 1799. gadā vēlēja uzcelt viņa dēls Burhards Kristofs fon Fītinghofs.

Barons Otto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls ir bijis spilgta Latvijas kultūras personība, Krievijas impērijas slepenpadomnieks, Medicīnas kolēģijas direktors, senators un bagāts zemju īpašnieks. Viņa vārds cieši saistīts ne tikai ar Alūksni, bet arī Rīgu, kur Fītinghofam piederējusi krāšņā un bagātā Zolitūdes muiža un kur viņš savu ieguldījumu veltījis arī rūpēm par Rīgas teātra darbību.

Pēc restaurācijas Obeliska postamentu atkal rotā laika gaitā zudušie elementi - O. H. fon Fītinghofa portretmedaljons ovāla ciļņa veidā, zem tā uzraksts ar Fītinghofa vārdu, uzvārdu un informāciju par viņu, plāksne ar veltījuma tekstu vācu valodā, kas latviski skan "Labajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīgā dēla 1799", bet Obeliska smaili - zelta lode. Tā nākamajām paaudzēm glabās vēstījumu, ko atklāšanas pasākumā parakstīja projektā iesaistītie – Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, būvprojekta autors Laimonis Šmits, restaurācijas darbu vadītājs Juris Pavlovs, portretmedaljona autors Jānis Strupulis, Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka. "Tāpat kā pateicīgais dēls cienījis un glabājis sava tēva piemiņu, tā arī mēs vēlamies saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm Fītinghofu dzimtas atstāto kultūrvēsturisko mantojumu," – teikts vēstījumā.

Obeliska restaurācija ir daļa no Alūksnes muižas parka vēsturisko mazās arhitektūras formu atjaunošanas projekta. Līdztekus Obeliska restaurācijai atjaunoti arī divi pie tā esošie vēsturiskie granīta soli un labiekārtota apkārtne.

Pēc arhitekta Laimiņa Šmita vadītās SIA "ARHITEKTA L. ŠMITA DARBNĪCA" izstrādātā būvprojekta saskaņā ar atklātā iepirkumu konkursa rezultātiem darbus veica SIA "BŪVFIRMA INBUV", darbu vadītājs Juris Pavlovs. Barona portretmedaljona autors ir mākslinieks Jānis Strupulis, dekoratīvās metāla detaļas izgatavojis Ģirts Bērziņš. Obeliska arhitektoniski-māksliniecisko izpēti veica SIA "ARHITEKTA L. ŠMITA DARBNĪCA".

Alūksnes muižas parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas, kā vienots kultūras pieminekļu ansamblis, ir autentisks 18. gadsimta ainavu parka paraugs. Alūksnes muižas parkā sastopama lielākā mazo arhitektūras formu koncentrācija Latvijā. Vairākas no unikālā parka arhitektūras formām ir zudušas vai ir neapmierinošā stāvoklī, tādēļ Alūksnes novada pašvaldība saskata esošo parka objektu restaurāciju un atjaunošanu par neatliekamu nepieciešamību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

Aizvadītajā gadā dome pieņēma lēmumu, ar kuru noteica, ka Alūksnes Muižas parka vēsturisko objektu restaurācija un atjaunošana atbilstoši parka vēsturiskajam plānojumam ir pašvaldības investīcija valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos. Šādu investīciju projektu īstenošanai pašvaldībām ir iespēja ņemt aizņēmumu Valsts kasē, tādēļ domes deputāti nolēma šim mērķim aizņemties 226 407,78 EUR.

Investīciju projektā paredzēta jau minētā Obeliska restaurācija, kā arī Pomonas tempļa atjaunošana, Apaļās un Ovālās strūklakas restaurācija, Alūksnes muižas parka celiņu plāna un mazo arhitektūras formu restaurācija un atjaunošana.

Turpinot mazo arhitektūras formu atdzimšanu Alūksnes muižas parkā, Ovālo un Apaļo strūklaku, kas saglabājušās savās autentiskajās vietās, restaurēs, pievadīs to darbībai nepieciešamo elektrības nodrošinājumu, kā arī ierīkos ūdens padevi. Pilnībā tiks atjaunots zudušais Pomonas templis jeb Ganiņu paviljons, kas bijis celts 18. gadsimtā klasicisma stilā, tā vēsturiskajā vietā, kā arī ierīkoti divi pievadceliņi. Par pašvaldības finanšu līdzekļiem parkā atjaunos arī Putnu paviljonu.

Alūksnes muižas uzplaukums, kas sākās 18. gadsimta otrā pusē, cieši saistīts tieši ar O. H. fon Fītinghofa vārdu. Viņa laikā arī sākusies muižas parka (tolaik saukta par izpriecu mežiņu) izveide. Daudzu meistaru ierīkots, Alūksnes parks veidojies gadsimta garumā, un 19. gadsimta sākumā tas sasniedzis savu augstāko krāšņumu. Parka ierīkošanai un kopšanai Fītinghofu dzimta pieaicinājusi labākos speciālistus – daiļdārzniekus, dārzniekus, tēlniekus, kalējus, mūrniekus, arhitektus un citus amata meistarus. Sākumā parkam bijis regulārs plānojums, vēlāk tas pakāpeniski paplašināts un pārveidots par ainavu parku, atbilstoši tā laika pastāvošajai modei. Iekārtojot Alūksnes parku, dabiskā ainava papildināta ar dažādām mazās arhitektūras formām – paviljoniem, strūklakām, obeliskiem un vāzēm.

Vērienīgākie parka labiekārtošanas darbi notikuši Burharda Kristofa fon Fītinghofa laikā. Viņš, dienesta laikā kalpodams par kambarkungu un galma maršalu Krievijas troņmantnieka Pāvila galmā Pavlovskā, iepazinis plašo ainavisko Pavlovskas parku, un tā veidols ietekmējis arī Alūksnes parka izveidi.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2018 Visas tiesības paturētas