Andreja Upīša memoriālmājā no 10. jūnija līdz 31. oktobrim skatāma izstāde “Olga un Andrejs – 115.” Šovasar aprit 115 gadu, kopš 1905. gada vasarā Andrejs Upīts mija gredzenus ar savu iecerēto Olgu Tīrumnieci, saskanīgā laulībā nodzīvojot 65 gadus.
1905. gadā Andrejs Upīts jau strādā par skolotāju Rīgā, ir tulkotājs, aktīvs sabiedriskais darbinieks, kā arī tolaik periodikā parādās viņa stāsti un dzejoļi, iznāk pirmās grāmatas, kas jaunā rakstnieka un kritiķa vārdu dara atpazīstamu plašai sabiedrībai.
Savukārt par Olgu Upīti, dzimušu Tīrumnieci, literatūrzinātnieks Jānis Upītis atmiņās raksta: “Olga dzimusi 1882. gada 6. augustā Skrīveru pagasta Lejaspazuļu mājās kā rentnieka meita. Mācījusies Skrīveru pagastskolā pie J. Purapuķes. Jaunjelgavā mācījusies šūt un strādāt rokdarbus. 1905. gada 31. jūlijā salaulāta ar Andreju Upīti. Jāatzīmē, ka divus dzejoļus Upīts veltījis Olgai ar piezīmi “Līgavai dāvināts”. Starp citu, Olgas agrāko simpātiju – Skrīveru pagasta skrīveri Neimani – Andrejs Upīts izzobojis stāstā “Skrīveru Mīkstuma ceļojums”. ”
Andreja Upīša laikabiedrs, skolotājs Jānis Grāvis, kurš bija starp kāzu viesiem, savulaik dalījies atmiņās par svētku dienu: “Tās notika viņa līgavas Tīrumnieku Olgas vecāku rentes mājās – Skrīveru Palātās. Svinībās piedalījās ne tikai radi, bet arī daudzi Andreja darba biedri – Rīgas skolotāji, no kuriem vēl atceros Plūdoni, Stāku, Osi, Mežvēveri, Sūngaili. Tā kā revolucionāro notikumu dēļ Aizkraukles baznīca bija slēgta, laulību ceremonija notika turpat Palātās. Kāzu mielasts notika Palātu pagalmā, kur zem īpašiem buru audekla jumtiem bija novietoti galdi viesiem. Atceros, ka Plūdonis bija īsti labā omā un teica skaistu galda runu. Vakarā abi ar Plūdoni nodziedājām duetu no tolaik populārās operetes “Skaistā Helēna”, kas radīja sajūsmu kāzu viesos.”
Olgai Upītei ir liela, iespējams, līdz šim nepietiekami novērtēta loma rakstnieka garajā mūžā un ražīgajā daiļradē. “No laukiem nākusī Olga kopš apprecēšanās pierada vienmēr būt sabiedrības acīs, vienalga, vai tie būtu Rīgas skolotāji vai rakstnieki. Vasaras brīvlaikos Andrejs apkopa kokus un augļu dārzu, bet Olgas puķu dārzs ilgi palika prātā visiem Skrīveru mājiņas apmeklētājiem. Tajā pašā laikā Olga noņēma no Andreja pleciem visas saimnieciskās un lielā mērā arī sadzīviskās rūpes. Tāpēc varam sacīt, ka pie katra darba, ko Andrejs paveicis, ir klāt arī daļa viņa sievas nopelnu,” tā literatūrzinātnieks Jānis Upītis.
Andreja un Olgas laulība ilga 65 gadus līdz pat rakstnieka nāvei 1970. gada 17. novembrī, un visu savu mūžu Andrejs Upīts bija kopā ar savu uzticamo sievu Olgu, kura pēc rakstnieka nāves nodzīvoja vēl trīs gadus, dodoties aizsaulē 1973. gada 7. jūnijā.
Foto: Publicitātes
