Laima Jansone un koklētāju kopa “Austras Koks” aicina uz īpašu programmu



Jūnija beigās, uzreiz pēc vasaras saulgriežiem, trīs unikālos koncertos pievērsties savai iekšējai pasaulei aicina 18. Introvertās mākslas festivāls “Ad Lucem”.

Viena no festivāla iemīļotākajām māksliniecēm ir izcilā latviešu koklētāja Laima Jansone. Ik gadu Laima priecē “Ad Lucem” klausītājus ar kādu jaunu programmu, un šogad 27. jūnijā plkst. 19.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā ar īpašu programmu viņa uzstāsies kopā ar pašas izveidoto koklētāju kopu “Austras Koks”.

Laimas Jansones rokās senais latviešu instruments kokle atdzīvojies jaunās skaņās. Spēlējot kopā ar dažādu žanru mūziķiem – sākot ar popa un roka, beidzot ar džeza un akadēmiskās mūzikas pārstāvjiem, Laima ir pierādījusi, ka etnogrāfiskā kokle var skanēt ļoti mūsdienīgi. Šajā koncertā Laima muzicēs kopā ar pašas izveidoto koklētāju kopu “Austras Koks”, aicinot izbaudīt tīras kokles skaņas bagātīgā skanējumā! Latviešu mitoloģijā Austras koka saknes saistīja ar pazemes pasauli, stumbru ar dzīvo pasauli, koka lapotni ar debesu pasauli. Šo spēku “Austras Koka” mūziķi smeļas kokles skaņās un vēlas nodod klausītājiem.

Izcilā koklētāja Laima Jansone ir Latvijā vispazīstamākā tautas mūzikas pārstāve, kuras vārds izskanējis arī tālu pasaulē. Mūziķe domā, ka varbūt tieši starpžanru sadarbība palīdz kokli gan ieraudzīt jaunā kvalitātē, gan apjaust, ka ar šo instrumentu var spēlēt ļoti dažādu mūziku, ka tai ne vienmēr jābūt tradicionālai un ar priekšstatiem apaugušai. Tomēr, Laima Jansone iet ne tikai celmlauža ceļu, bet savā radošajā būtībā tiecas pēc pirmsākuma – tīrās un neatdarināmās skaņu pasaules, ko spēj uzburt vien kokles dvēsele. “Tas ir līdzsvara punkts, ko es tagad meklēju. Tā ir atgriešanās atpakaļ pie sevis... Tas ir brīdis, ko tu velti tikai un vienīgi sev, lai pēc tam atkal būtu pilnvērtīgs un spējīgs iet uz priekšu,” atklāj Laima.

Savu pirmo solo programmu “Ad Lucem” festivālā Laima Jansone sniedza 2010. gadā Vecgulbenes muižā, vēl pirms plašās popularitātes, ko aizsāka viņas albuma “Sidrabs” iznākšana. Kādā intervijā viņa stāsta: “Viena no pieredzēm man bija pirms vairākiem gadiem Introvertās mūzikas festivālā, vienā no pirmajiem solo koncertiem. Viss koncerts tika spēlēts bez pārtraukuma un bez aplausiem pa vidu. Tās bija 60 minūtes tīras skaņas. Ļoti meditatīvas, klusinātas, iekšējas skaņas. Brīdī, kad tas beidzas, ir tāds pārdzīvojums! Tu esi bijis tajā klusumā, koncentrējies, gan kā spēlētājs, gan klausītājs, un kaut kas ir mainījies! Tā ir mūzikas terapija. Tu pat nevari pateikt – kas, bet kaut kas ļoti būtiski ir mainījies tevī pašā...”

Šī gada Introvertās mākslas festivāla “Ad Lucem” baudīsim arī emocionāli dziļās J.S.Baha svītas vēl nedzirdētā skanējumā, kuras atskaņos čellists un Krētas liras spēles meistars Jorgs Kaludis (Yiorgos Kaloudis) no Grieķijas, kā arī pasaules mūzikas ansambļa “Constantinople” (Kanāda) muzikālo ceļojumu pa viduslaiku un renesanses Eiropas, Vidusjūras un Tuvo Austrumu kultūru muzikālo dārgumu glabātuvēm. Katru koncertu, sagaidot klausītājus, ieskandinās Anta Eņģele ar monohorda skaņām. Oktāvas monohords ir akustisks stīgu instruments ar 60 stīgām (30 virstoņu un 30 basa stīgām), kura skaņas vibrācija rada īpašu atmosfēru, dziļi un maigi ievibrē visu klausītāja ķermeni, ļauj atslābināties un noskaņoties. Monohordu plaši izmanto mūzikas terapijā, skaņas masāžā, relaksācijā.

Introvertās mākslas festivāls “Ad Lucem” kopš 2002. gada bagātina Latvijas kultūras dzīvi, piešķirot tai unikālu vaibstu arī starptautiskā mērogā. Festivāls izceļ garīgumu kā mākslas darba virsvērtību un izvirza to kā galveno mākslinieciskā izpildījuma kritēriju. Festivāls ar mākslas spēka palīdzību aicina ikvienu pievērsties savai iekšējai pasaulei, meklēt ceļu uz pašatklāsmi un gaismu sevī, uzrunājot gan pieredzējušu meklētāju, gan nesagatavotu klausītāju, kam šāds mākslas pārdzīvojums spēj dot nozīmīgu impulsu jauna iekšējas attīstības ceļa sākumam.

Bļetes uz festivāla “Ad Lucem” koncertiem pieejamas „Biļešu servisa” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuserviss.lv .

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2019 Visas tiesības paturētas