Latvijā pirmizrādi piedzīvos filma par pirmo režisori sievieti Alisi Giju-Blašē



26. septembrī kinoteātrī “Kino Bize” notiks Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 Kino sestdiena, aicinot uz šī gada biennālē aktualizētajām tēmām paraudzīties caur kino prizmu. Tās ietvaros programmas pirmajā daļā savu pirmizrādi Latvijā piedzīvos amerikāņu režisores Pamelas B. Grīnas intriģējošā dokumentālā filma “Esi dabiska: Alises Gijas-Blašē neizstāstītais stāsts" par pirmo sievieti režisori kino vēsturē.

Kino sestdienas pirmā daļa būs saistīta ar Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 un Latvijas Fotogrāfijas muzeja projektu "(Ne)redzamās autores", kas veltīts fotogrāfijas vēsturē 20. gs. pirmās puses maz zināmo vai līdz šim nezināmo Latvijas sieviešu fotogrāfu darba mantojumam. Šī projekta tematiskajā ietvarā arī pirmo reizi Latvijā tiks rādīta Pamelas B. Grīnas (Pamela B. Green) dokumentālā filma "Esi dabiska: Alises Gijas-Blašē neizstāstītais stāsts" (Be Natural: The Untold Story of Alice Guy-Blaché, 2019). Filma vienlaikus ir veltījums un intriģējošs detektīvstāsts, mēģinot izsekot notikumus un apstākļus, kuru rezultātā franču režisore, producente un scenāriste Alise Gija-Blašē (1873-1968) – pirmā sieviete režisore un viņas unikālais devums vairāk kā 1000 filmu radīšanā, nepelnīti palicis aizmirstībā.

Alise Gija-Blašē bija viena no lieciniecēm brāļu Limjēru kinematogrāfa izgudrojuma pirmajiem demonstrējumiem Parīzē. Tobrīd viņa strādāja Leona Gumona (Leon Gaumont) foto kompānijā, un tieši šī pieredze rosināja Alisei pašai nopietni pievērsties kino mākslai, kļūstot par režisori, iespējams, pasaulē pirmajai spēlfilmai "Kāpostu feja" (The Cabbage Fairy, 1986) un izveidojot filmēšanas studiju Fortlijā, Ņūdžersijā, kas kļuva par pirmo amerikāņu filmu radīšanas karsto punktu pirms Holivudas. Blašē bija gan dažādu filmēšanas un montāžas tehniku, gan filmu žanru un māksliniecisko paņēmu pioniere. Par viņas darbu sajūsminājās ne vien Alfrēds Hičkoks, bet arī Rīgā dzimušais režisors un montāžas meistars Sergejs Eizenšteins.

Savukārt programmas otrā daļa tematiski pievēršas realitātes un fikcijas attiecībām mākslinieciskajās praksēs, tuvāk skatot fikcijas un mīta lomu mūsdienu un vēsturisko naratīvu radīšanā.

Bena Šapiro (Ben Shapiro) filma "Gregorijs Krūdsons: Īsas tikšanās" (Gregory Crewdson: Brief Encounters, 2012) ir dokumentācija mākslinieka Gregorija Krūdsona (Gregory Crewdson) gandrīz desmitgadi ilgajam darbam pie vērienīgā fotoprojekta "Zem rozēm" (Beneath the Roses). Ar kinematogrāfisku pieeju un teātra tradīcijās balstītu scenogrāfiju Krūdsons rada maģiskas realitātes ainas un stāstus, kuros mistērija un brīnumi mijas ar visikdienišķākajām banalitātēm. Taču aiz ironijas un maģiskās atmosfēras slēpjas kritisks komentārs par mūsdienu ASV sabiedrību.

Starptautisku ievērību guvušās, Londonā rezidējošās palestīniešu mākslinieces Larisas Sansūras (Larissa Sansour) un dāņu rakstnieka, mākslinieka Sērena Linda (Søren Lind) sadarbībā tapušajā īsfilmā-video esejā "Nākotnē viņi ēda no vissmalkākā porcelāna" (In the Future They Ate from the Finest Porcelain, 2015) organiski mijas zinātniskā fantastika, arheoloģija un politika. Video eseja pēta mīta lomu vēstures, faktu un nacionālās identitātes konstruēšanā. Filma ir trešā no Sasūras zinātniskās fantastikas filmu triloģijas, kurā autore turpina risināt sev centrālo jautājumu par patiesības un fikcijas attiecībām Tuvo Austrumu sociālpolitisko satricinājumu kontekstā.

Pirms katras filmas kontekstuālu ievadu sniegs mākslas kritiķe un kuratore Šelda Puķīte.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2020 Visas tiesības paturētas