Latvijas Nacionālais arhīvs atklāj izstādi “Sajūti pagātni skaņās un attēlos”



Latvijas Nacionālais arhīvs rosina visus svinēt Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu un 25. oktobrī arhīva ēkas logos Šķūņu ielā 11, Rīgā, atver izstādi “Sajūti pagātni skaņās un attēlos”, kurā ikviens varēs ieskatīties Latvijas kinohroniku kadros trīs hronoloģiski un tematiski strukturētās kinohroniku programmās. Izstādi papildinās vēsturiskie objekti, ar kuriem dažādos laikos fiksētas audiovizuālās liecības.

Novērtējot audiovizuālā mantojuma nozīmi pasaules atmiņas saglabāšanā, UNESCO jau 2005. gadā nolēma 27. oktobrī katru gadu atzīmēt Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu. Audiovizuālie materiāli būtiski ietekmē sabiedrības informatīvo telpu, tie ir unikāli informācijas nesēji, kas pārvar laika, kultūras un bieži vien arī valodas robežas, spējot uzrunāt skatītājus vai klausītājus nepastarpināti. Atmiņas institūcijas visā pasaulē krāj audiovizuālās vēstures liecības, rūpējas par to saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Šogad Pasaules audiovizuālā mantojuma dienas moto skan: Sajūti pagātni skaņās un attēlos.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs kā viens no lielākajiem Latvijas audiovizuālā kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem rosina visus svinēt Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu, ieskatoties un ieklausoties Latvijas vēstures liecībās, izzināt un dalīties ar tām. Mūsu vēstures liecības ir iemūžinātas filmās, fotogrāfijās un skaņas ierakstos, kas kalpo kā mūsu atmiņu audiovizuālās krātuves. Tās glabā un stāsta savus stāstus, veidojot mūsu nacionālo kultūras un vēstures mantojumu.

Arhīvs aicina ikvienu no 25. oktobra līdz 7. novembrim arhīva ēkas logos Šķūņu ielā 11, Rīgā apskatīt izstādi „Sajūti pagātni skaņās un attēlos”. Izstādē piedāvājam ieskatu plašās un tematiski daudzveidīgās Latvijas kinohroniku kolekcijas kadros, kuri dažādos laikposmos vizuāli atspoguļo Latvijas pagātnes kultūrvēsturiskos notikumus. Izveidotās programmas apliecina, ka audiovizuālais mantojums nav abstrakts un tāls jēdziens, tas ir apstādināts laika mirklis, fiksēts notikums, vieta, cilvēki, saglabātas atmiņas. Izstādi papildina vēsturiskie objekti, ar kuriem dažādos laikos fiksētas audiovizuālās liecības.

Izstādē iekļautas trīs hronoloģiski un tematiski strukturētas kinohroniku programmas:

Latvija kinohronikās 1919−1939, kuru pārstāv tā laika pazīstamākie dokumentālā kino veidotāji Eduards Tisē, Arnolds Cālītis, Eduards Kraucs, atainojot gan sabiedriski nozīmīgus notikumus un pazīstamas personības, gan pilsētvides skatus. Ieskatīsimies 1923. gada Dziesmu dienās, Dailes teātra ikdienā 1926. gadā, saldumu tapšanā Vilhelma Ķuzes konditorejas fabrikā 1924. gadā, Daugavmalas tirgū Rīgā 1930. gadā un izstaigāsim 20. gadsimta 30. gadu Rīgas centru, Brīvības ielu, ostas rajonu, Daugavmalu, Centrāltirgu.

Latvija kinohronikās 1940−1959. Šo gadu laikposmu iesāk vēl 1940. gada janvārī veidotā Eduarda Krauca „Latvijas skaņu hronika” ar Ziemassvētku ainām, bet kopš 1944. gada dominē kinožurnāli „Padomju Latvija”, kuros koncentrētas svarīgākās tā laika dzīves norises. Kinolentē fiksētas ikdienas ainas: ražas novākšana, Latvijas rūpniecības uzņēmumi − fabrika „Juglas manufaktūra”, Rīgas apavu fabrika "1. Maijs", tirdzniecība Rīgas Centrālajā universālveikalā, sporta sacensības, Liepājas teātris un Latvijas Valsts Leļļu teātris. Kinožurnālus veidojuši Aleksandrs Jevsikovs, Jakovs Marčenko, Laimons Gaigals, Mihails Poseļskis, Mihails Šneiderovs, Vladimirs Gailis, Vadims Mass, Irina Masa un citi.

Latvija kinohronikās 1960−1994, ko iezīmē plašās kinožurnālu „Padomju Latvija” kolekcijas sižeti. Programmā rodami Rīgas, Cēsu un Krāslavas skati, top jauna Latvijas filma „Pie bagātās kundzes”, sastopamies ar Elzu Radziņu, Imantu Ziedoni, Raimondu Paulu un popgrupu “Eolika”, atgriežamies 1990.−1991. gada vēsturiskajos notikumos – karoga maiņa, barikādes, laikraksts “Atmoda”. Kinohronikas veidojuši Rūta Urbaste, Ivars Kraulītis, Valdis Kroģis, Ivars Seleckis un daudzi citi.

Ikviens var sajust pagātni skaņās un attēlos, ielūkojoties Latvijas Nacionālā arhīva digitālajā krātuvē Redzi, dzirdi Latviju! (www.redzidzirdilatviju.lv), kurā ir iespēja noskatīties Latvijas kinohronikas, apskatīt senas fotogrāfijas un noklausīties Latvijas Tautas frontes kongresu vai citu Atmodas laika notikumu vēsturiskos ierakstus. Digitālajā krātuvē piedāvājam brīvu pieeju informācijai, iespēju atlasīt interesējošos dokumentus, veidot sarakstus un īpašas dokumentu izlases, kas atbilst katra lietotāja vēlmēm un mērķiem. Aicinām iepazīt un ielūkoties tematiski un žanriski daudzveidīgajās arhīva kolekcijās.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2019 Visas tiesības paturētas