Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos melodramatiska pasaka un sadzīviska melodrāma



21. februārī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos divu itāļu komponistu meistardarbi – Italo Montemeci līdz šim maz zināmā opera “Burvestība” un Rudžero Leonkavallo plaši pazīstamais šedevrs “Pajaci”. Jauniestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Jānis Liepiņš, režisors Aiks Karapetjans, scenogrāfs un gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, videomākslinieks Artis Dzērve, kustību režisore Liene Grava. Lomās – Dana Bramane, Sonora Vaice, Vladislavs Suļimskis, Iraklijs Kahidze, Sergejs Poļakovs, Georgs Onjani, Valdis Jansons, Jānis Apeinis, Andris Ludvigs, Armands Siliņš un citi.

Latvijas Nacionālās operas jaunatklājuma – operas “Burvestība” (“L’incantesimo”) – autors Italo Montemeci (1875 – 1952) ir itāļu operas un simfoniskās mūzikas komponists, kura plašāk zināmais darbs ir 1913. gadā tapusī opera “Triju karaļu mīļotā” (“L’amore dei tre re”). Līdz Otrajam pasaules karam tā ar panākumiem tika iestudēta daudzos opernamos Eiropā un it īpaši ASV. Savu pēdējo operu “Burvestība” Montemeci pabeidza 1942. gadā, atrazdamies trimdā ASV. “Burvestība” pirmatskaņojumu piedzīvoja 1943. gadā raidstacijā NBC tiešraidē no "Radio City" koncertzāles Manhetenā, kļūstot pazīstama kā “radio opera”, kas šķietami nebija paredzēta skatuvei. Līdz šim “Burvestība” uz skatuves iestudēta tikai divas reizes – 1953. gadā Veronas arēnā un 2010. gadā Pitsburgas operā.

Atšķirībā no opermūzikas retuma “Burvestības”, Rudžero Leonkavallo (1857 -1919) opera “Pajaci” bieži iestudēta daudzos opernamos visā pasaulē. “Pajaci” pasaules pirmizrāde notika Teatro Dal Verme Milānā 1892. gadā. Opera strauji guva panākumus un ir populāra joprojām. Izņēmums nav arī Latvijas Nacionālā opera, kur līdz šim tapuši jau seši “Pajaci” uzvedumi, pirmais jau 1921. gadā, bet iepriekšējais – 1984. gadā. Saskaņā ar portāla Operabase.com datiem šosezon pasaules opernamos skatāmi 38 “Pajaci” iestudējumi.

“Neraugoties uz to, ka abus darbus apvieno saistība ar verisma virzienu un stāsts būtībā ir par vienu un to pašu – mīlas trijstūri, greizsirdību un nodevību, – tomēr žanriski tie ir dažādi. Atšķirībā no reālistiskā “Pajaci”, opera “Burvestība” ir liriska viduslaiku pasaka, kurā romantika mijas ar fantāzijām un alegorijām. Tādēļ mūsu radošā komanda piedāvās skatītājiem doties ceļojumā ne tikai dažādos laika periodos, bet arī pasaulēs,” stāsta jauniestudējuma režisors Aiks Karapetjans. Viņa režijā Latvijas Nacionālajā operā līdz šim tapuši divi uzvedumi – Džoakīno Rosīni “Seviljas bārddzinis” un Šarla Guno “Fausts”, kas abi guvuši skatītāju mīlestību, kritikas atzinību un ieguvuši Lielo Mūzikas balvu kategorijā Gada uzvedums.

“Mūzikas vēstures dzīlēs pazudušās Italo Montemeci operas “Burvestība” iestudēšana kopā ar pasaulslaveno Rudžero Leonkavallo operu “Pajaci” ir ļoti liela mēroga notikums. Esmu priecīgs, ka pēc ilgāka pārtraukuma Leonkavallo meistardarbs atkal ir uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Ja “Pajaci” stāsts tiek izdzīvots reālās emocijās, “Burvestība” vairāk ir kā viduslaiku pasaka. Lai gan “Burvestība” tapusi piecdesmit gadus pēc “Pajaci”, tās muzikālajā valodā turpinātas labākās itāļu mūzikas tradīcijas ar spēcīgu Riharda Vāgnera, Gustava Mālera un arī Riharda Štrausa daiļrades ietekmi,” stāsta jauniestudējuma muzikālais vadītājs Jānis Liepiņš.

“Sarunas pirms pirmizrādēm” par operu “Burvestība” un “Pajaci” jauniestudējumu notiks 18. februārī 18.30 LNO Jaunajā zālē.

Nākamās “Burvestība. Pajaci” izrādes 22. un 23. februārī, 22. martā, 25. aprīlī un Rīgas Operas festivāla ietvaros 5. un 14. jūnijā.

Biļetes var iegādāties LNO un “Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī internetā.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2019 Visas tiesības paturētas