Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros no 2019. gada 7. septembra līdz 24. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un Kupola zālē būs skatāma starpdisciplināra izstāde “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts”.
Izstāde caur Latvijas kultūrai un vēsturei nozīmīgās dzimtas – Grosvaldu ģimenes – stāstu iepazīstinās auditoriju gan ar slavenās rīdzinieku dzimtas likteni, gan ar Latvijas valsts un kultūras vēsturi gadsimta garumā. Centrālais tēls ir Latvijas muzeju darbiniece Mērija Grīnberga jaunākā (1909–1975), kurai pēc Otrā pasaules kara izdevās nosargāt un atvest atpakaļ no Vācijas lielu daļu Latvijas muzeju vērtību. Konceptuāli ekspozīcija sasaucas ar 2018. gadā režisores Kristīnes Želves uzņemto dokumentālo spēlfilmu “Mērijas ceļojums”, paplašinot tās uzstādījumu – Mērijas dzīves ceļojums, kura pieturas “stabiņi” ir viņas dzimtas un Latvijas vēstures notikumi.
Izstādes kuratori izvēlējušies personisku un pietuvinātu intonāciju, ar kuru stāstīt šo stāstu: Mērijas Grīnbergas vecākās dienasgrāmata, Mērijas Grīnbergas jaunākās un viņas brāļa Emanuela bērnu dienu zīmējumi, Jāzepa Grosvalda mākslas darbu izlase, pabalējušas fotogrāfijas, ģimenes relikvijas un Mērijas nosargātie muzejiskie priekšmeti – lūk, daži no objektiem, kas veidos Grosvaldu dzimtas portretējumu.
Izstādei atlasīti eksponāti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre”, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta krājuma, kā arī vairākām privātkolekcijām. Īpaši jāizceļ sadarbība ar Vermlandes muzeju Kārlstadē, Zviedrijā – no tā krājuma pirmo reizi Latvijā tiks eksponēts 21 Jāzepa Grosvalda darbs no “Strēlnieku” un “Austrumu” cikla, kuri pēc Otrā pasaules kara atradās Zviedrijā.
Izcilo Grosvaldu dzimtu bez Mērijas Grīnbergas jaunākās pārstāv viņas mamma, latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadējs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924) ar kundzi Mariju Grosvaldi (1857–1936), viņu bērni un mazbērni – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962), gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920), ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) un Margareta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982), kā arī matemātiķis Emanuels Grīnbergs (1911–1982).
Foto: Publicitātes
