Mūžībā aizgājis mākslinieks un dizainers Jānis Krievs



17. septembrī pēc smagas slimības mūžībā aizgājis dizainers un mākslinieks Jānis Krievs, vēsta biedrībā "Latvijas Mākslinieku savienība".

Dzimis 1942. gada 18. janvārī Rīgā, absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1967.gadā un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1978.gada. Mākslinieku raksturo novatorisms un daudzpusīga interese, kas radošajā mantojumā realizējās ne tikai glezniecībā, bet arī citās mākslas nozarēs – plakāta mākslā, dizaina, interjera, scenogrāfijā. J. Krievs dzīves laikā ir sevi realizējis arī vairāku kultūras institūciju vadošajās pozīcijās, organizējot Latvijas kultūrai nozīmīgus notikumus.

Pēc studijām Mākslas akadēmijā (1967) mākslinieks meklē jaunas izpausmes glezniecībā, veidojot vairākas abstraktās glezniecības kompozīcijas, kas tā brīža „oficiālajā” Latvijas mākslas ainā negūst atsaucību. Piederība tā sauktai „Franču grupai”, kuru veidoja domubiedri – Bruno Vasiļevskis, Maija Tabaka, Imants Lancmanis, Ieva Šmite (vēlāk Lancmane), Juris Pudāns, deva J. Krievam iespēju paplašināt radošās intereses ne tikai glezniecībā, bet arī mūzikā, literatūrā un citās kultūras nozares. Tajā pašā laika J.Krievs uzsāk darbu Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombināta „Māksla” (1967-1982) un piesaka sevi kā spilgtu interjera un dizaina mākslinieku. Šajā laika posmā ir tapuši vairāki interjeru un dizaina projekti.

„Vērienīgākos darbus viņš (Jānis Krievs) veidoja 70. gados aktuālajā mākslu sintēzes jeb tā sauktās kompleksās projektēšanas laukā – sadarbībā ar dizaineriem, inženieriem un programmētājiem tapa projekti ar kompleksu skatījumu risinājumiem sociālās dzīves telpās un pilsētvides organizēšanā. Līdzās tādiem darbiem kā audiokinētiska gaismas skatuve Daugavpils Celtnieku kultūras namā un Rīgas Dzelzceļu stacijas rekonstrukcijas projekts, citi nozīmīgi darbi bijuši arī monumentāla vitrāžas siena Rīgas sporta pilī, kas tapa sadarbībā ar arhitektu Oļģertu Kraukli (1969), kopā ar Jāni Borgu veidotais interjera gleznojums Sauleskalna tūristu atpūtas bāzes ēdnīcā (70. gadu 2. pusē), skatuve Dzelzceļnieku kultūras namā Rīgā (1972) un interjera dekori Liepājas Laulību pilī (1975).”, fragments no izstādes „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” kataloga (LLMC, 2014).

Savā radošajā karjerā Jānis Krievs ir līdzdarbojies arī vairāku teātru izrāžu un filmu projektu tapšanas procesos. Mākslinieks ir sadarbojies ar tādiem režisoriem kā Modri Tenisonu, Māru Ķimeli un Juri Strengu Liepājas, Valmieras drāmas un Dailes teātrī un kino – ar Ansi Epneru un Juri Podnieku, Ivaru Skanstiņu. Kopā ar Hardiju Lediņu un citiem domubiedriem rīkojot Avangarda mūzikas festivālus (1976, 1977).

Laika posmā no 1982. līdz 1989. gadam J. Krievs ir Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombināta „Māksla” galvenais mākslinieks, bet no 1989-1992 - Latvijas Kultūras ministrijas Mākslas un kultūras mantojuma Galvenās pārvaldes priekšnieks. Līdzās radošajam darbam J. Krievs kā organizators bija iesaistīts vairākos tā laika nozīmīgos mākslas projektos kā izstādē „Daba. Vide. Cilvēks” (1984), „Rīga – latviešu avangards” (1988, 1989, Rietumberlīne, Brēmene, Ķīle), „Interferences. Rietumuberlīnes māksla 1960-1990” (1991).

2001. gadā uzvarot starptautiskā karoga dizaina ideju konkursā, Jānis Krievs kļuva par NATO Eiroatlantiskās partnerības padomes (EAPC) karoga autoru.

2015.gadā Jānim Krievam tika piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.

Mākslinieka Jāņa Krieva ieguldījums Latvijas mākslas un kultūras attīstībā ir daudzveidīgs, nozīmīgs un vēsturiski paliekošs.

Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Jāņa Krieva tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

Atvadīšanās no Jāņa Krieva notiks 2016. gada 21. septembrī plkst.12 Rīgas krematorijas Mazajā zālē.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2020 Visas tiesības paturētas