Mūžībā devies kādreizējais Dailes teātra aktieris Uldis Lieldidžs (24.04.1933.–29.01.2019.).
Uldis Lieldidžs sacījis, ka aktiera mūžs ir īss un jāprot saprast, kad laikus no skatuves šķirties. Uz Dailes teātra skatuves aktieris spēlēja tikai 16 gadus.
Uldis Lieldidžs absolvējis Rīgas 1. vidusskolu, iestājies Cēsu Skolotāju institūta Fizikas un matemātikas fakultātē. Pēc gada viņš eksaktās zinātnes nomaina pret skatuves mākslu un 1956. gadā kā Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes absolvents ienāk Dailes teātrī.
Kļuvis par Dailes teātra aktieri, Uldis Lieldidžs debitē Leldes līgavaiņa Zemgus lomā leģendārajā Raiņa “Spēlēju, dancoju” (1956) iestudējumā. Eduards Smiļģis redz viņā traģiskā varoņa potenciālu un uztic Iljas Muromieša lomu Raiņa traģēdijas iestudējumā (1962). Jaunais aktieris režisora uzticību attaisno ar uzviju.
Ulda Lieldidža paštēls atbilda priekšstatam par sava laika jaunu cilvēku ar pozitīvu būtību, kas atklājās virknē viņa spēlētajos zēnos latviešu dramaturģijā (piemēram, Normunds G. Priedes “Normunda meitenē” (1958) un Valdis Vētra V. Vīgantes “Palmas zaļo vienmēr” (1959), abās dublējoties ar Eduardu Pāvulu). Uldis Lieldidžs spēlēja jaunos varoņus dažāda žanra un stila darbos, uzrunājot skatītājus ar emocionalitāti, vīrišķību un izjusta pārdzīvojuma piepildītu tēlojumu.
Traģisko varoņu līnija aktiera radošajā biogrāfijā turpinājās ar Mirabo A. Upīša traģēdijas iestudējumā (1962) Eduarda Smiļģa režijā un Induli Raiņa “Indulī un Ārijā” (1971) Edgara Zīles režijā. Spilgtas bija Ulda Lieldidža spēlētās raksturlomas.
Aktiera skatuves gaitas Dailes teātrī beidzās 1972. gadā, no 1973. līdz 1993. gadam viņš bija Filharmonijas aktieris. Kino Uldis Lieldidžs debitējis vēl studiju laikā, Aivara lomā Leonīda Lukova filmā “Uz jauno krastu” (1955), bet gadsimtu mijā viņš filmējies Bomža lomā Jāņa Streiča “Vecās pagastmājas mistērijā” (2000). Uldis Lieldidžs daudz filmējies citu valstu radītajās kinofilmās Baltkrievijā, Krievijā, Ukrainā, Moldovā, Armēnijā u.c.
Foto: Publicitātes
