Skanēs viduslaiku madrigālis

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija piedāvā franču renesanses ansambļa Doulce Mémoire koncertu piektdien, 16. decembrī Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Ziemas saulgriežu ieskaņā kopā ar JVLMA jaukto kori tiks atskaņota 17.gadsimta Ziemassvētku garīgo madrigālu programma „Romas Ziemassvētki. 1619.gads”.

Doulce Mémoire ir instrumentālistu un dziedātāju grupa, kuru 1989. gadā dibinājis muzikologs, klavesīnists, obojists un Tūras Konservatorijas Senās mūzikas nodaļas pasniedzējs Denī Rezēns Dadrs /Denis Raisin Dadre/. Ansambļa mērķis ir no jauna atklāt renesanses garīgās un laicīgās mūzikas dārgumus. Mūziķi snieguši koncertus gan ievērojamos senās mūzikas festivālos Insbrukā, Bātā, Saintes, Ambronnay, Bostonā u.c., gan arī uzstājušies nepierastās vietās - laukumā Parīzes centrā, restorānā Portugālē, 4000 m virs jūras līmeņa Ekvadoras galvaspilsētā Kito un uz baržas Taiti lagūnā.

Ansamblis nemitīgi rada jaunas un interesantas idejas, būdams atvērts jebkurai mākslas formai. Doulce Mémoire ir sadarbojies ar Taivānas dejotājiem un dziedātājiem, itāļu dejas grupu Il Ballarino, britu vokālo ansambli Cardinal`s Music un ar spāņu dejotājiem aizraujošā uzvedumā, kas apvienoja renesanses mūziku ar flamenko.

Līdztekus aizraujošiem koncertiem ansambļa mākslinieki nopietni strādā pie renesanses mūzikas specifiskās izpildījuma tehnikas un savās oriģinālajās programmās bieži apvieno mūziku ar teātri.

Koncertam Rīgā Doulce Mémoire gatavo pilnīgi jaunu, līdz šim vēl nekur neizrādītu programmu – Ziemassvētku laika garīgos madrigālus 17. gadsimta Romā, kas uzburs Oratorio Vespertino lūgšanu vakaru ainas Romā – pilsētā ar spēcīgu kontrreformācijas garu, kur māksla kalpoja baznīcai un tiecās pārvilināt apmaldījušās dvēseles atpakaļ tās paspārnē.

Oratorio Vespertino bija dievkalpojums, kurā mūzikai bija galvenā loma: laudas dziedāja ticīgie, bet garīgos madrigālus itāļu valodā izpildīja profesionāļi. Madrigālu krājumu Il Teatro Harmonico šim dievkalpojumam sarakstījis florenciešu izcelsmes komponists Džovanni Frančesko Anerio /Giovanni Francesco Anerio/, bet cits florenciešu komponists Džovanni Animučia /Giovanni Animuccia/, kurš labi pārzināja laudas – šo reliģiskās, nevis liturģiskās mūzikas formu, kuras pirmsākumi meklējami Itālijā viduslaikos, - 16. gs. sarakstīja divus laudu sējumus oratoriešu kongregācijai. Anerio Ziemassvētku madrigāli un Animučas laudas arī veido Doulce Mémoire Rīgas koncerta programmu. Šī mūzika ir interesanta arī tajā ziņā, ka tā pavēra ceļu baroka oratoriju dzimšanai.
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2020 Visas tiesības paturētas