17. jūlija vakarā, pēc saules rieta Cēsu pils parka estrāde iegrims skaņas un gaismas mistērijā. Virs Cēsu vecās pils mūriem plaiksnīs mīlestības liesmas, un cilvēks ies mājās, juzdamies laimīgs un piepildīts. LNSO Andra Pogas vadībā atskaņos Gustava Mālera Trešo simfoniju. Kustīgās bildes režisors būs Dāvis Sīmanis.
Var teikt – grandiozs, monumentāls, ietilpīgs -, taču neviens no šiem epitetiem nespēj aptvert visu to informāciju, kas ir Gustava Mālera Trešajā simfonijā. Lai saprastu komponista domāšanas mērogu, viņa laikmetu – skaisto Vīnes dekadenci pirms Pirmā pasaules kara traģiskās eksplozijas, mākslinieka vientulībā dzimušās alkas pēc mīlestības kā vienīgā siltā un dzīvinošā spēka, – lai visu to aptvertu, jāatceras, ka mūzika ir laika māksla un soli pa solim jāiziet viss Trešās simfonijas ceļš no pirmās takts līdz pēdējai, ne lappusei nepārlecot pāri. Tas ir ceļš no Bakha un Pāna svētkiem caur puķu stāstiem, un zvēru stāstiem, un Nīčes atgādinājumu par prieku, kas alkst mūžības, un eņģeļu naivajām rotaļām līdz mīlestības triumfam grandiozā simfoniskā uguņošanā. Tā šīs simfonijas saturu redz pats komponists, un, kad viss būs galā, – jā, tad virs Cēsu vecās pils mūriem plaiksnīs mīlestības liesmas, un cilvēks ies mājās, juzdamies laimīgs un piepildīts.
