21. oktobrī uz Daugavpils teātra skatuves pirmizrādi piedzīvoja režisora Ivara Lūša iestudējums krievu valodā „Īpaša suga”, kura pamatā ir Gunāra Priedes luga „Zilā” par mātes un dēla attiecībām pēc traģiska notikuma un abu mēģinājumiem rast ceļu vienam pie otra, cenšoties pārvarēt gadu gaitā izveidojušos aizu, kuru turpina uzturēt vainas apziņa, aizvainojumi un bailes būt nesaprastam.
Pēc traģiskas autoavārijas Rasma visu savu laiku un uzmanību velta sava divdesmitgadīgā dēla Jura atlabšanai. Abi meklē dziedinājumu un jaunu sākumu Gagrā, kas atrodas Melnās jūras piekrastē, Kaukāza kalnu ielokā, taču pagātnes notikumi un vainas apziņa neatstāj un turpina maldīties abu domās, nemazinot plaisu abu attiecībās. Svešiem cilvēkiem atklāties izrādās daudz vieglāk nekā beidzot izrunāties ar vienīgo tuvo cilvēku, taču tas neatvieglo sirds nastu. Kā iemācīties saklausīt vienam otru, kad tik daudz jau ir palaists vējā? Kā samierināties ar pagātni, ja, pašam negribot, esi kļuvis par slepkavu? Kā ar vainas apziņas žņaugu par tuvu cilvēku nāvi rast spēku dzīvot tālāk?
Gunārs Priede ir viens no ievērojamākiem 20. gadsimta otrās puses latviešu dramaturgiem, savukārt 1972. gadā uzrakstītā luga „Zilā” ir viens no viņa izcilākajiem darbiem, kurā caur paaudžu konfliktu atspoguļota cilvēku attiecību sarežģītā daba, vērtību krīze sabiedrībā un dzīves jēgas meklējumi. Aktrise Irina Kešiševa, kura izrādē izpilda mātes Rasmas lomu, stāsta, ka satikšanās ar šo lugu viņai sagādāja patiesu aktierisku prieku, jo tas ir lielisks, daudzslāņains materiāls, savukārt pirms piecdesmit gadiem aprakstītās problēmas nekur nav zudušas arī mūsdienās:
„Savstarpējo saskarsmi ģimenē vēl aizvien bieži nomaina skrējiens pēc materiāliem labumiem, kādēļ zūd dvēseļu tuvība ģimenē. Kad tuvākie cilvēki nedzird viens otru - vecāki bērnus, bērni vecākus, laulātie viens otru - tas var izvērsties nelaimē. Es ceru, ka mūsu izrāde liks aizdomāties par to, ko katram no mums nozīmē ģimene, vai mēs mākam viens otrā ieklausīties un vai maz pazīstam cilvēkus, ar kuriem kopā dzīvojam un kurus mīlam, un varbūt motivēs atrast mirkli, lai izrunātos un uzklausītu vienam ar otru.”
„Līdz kaulam pārņemošs psiholoģiskās drāmas paraugs, kas runā par kļūdām, pārpratumiem, liktenīgām nejaušībām, vienaldzību un egocentrismu, atbildību un vainu caur vienas ģimenes traģēdiju,” tā pēc pirmizrādes noskatīšanās jauniestudējumu raksturo skatītāja Inga Gedžūne.
Izrādē piedalās Vadims Bogdanovs (Juris), Irina Kešiševa (Rasma), Jeļena Ņetjosina (Linda) un Ivars Lūsis (Vidvuds). Izrādes scenogrāfs ir Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece – Jūlija Ļaha, video mākslinieks – Roberts Skulte, gaismu mākslinieks – Sergejs Vasiļjevs.
Nākamās izrādes: 11. novembrī plkst.18.30, 21. un 22. decembrī plkst. 18.30.
Foto: Publicitātes
