Interesanti fakti par kāršu spēļu vēsturi



Tā kā mēs visi esam pazīstami ar mūsdienu spēļu kāršu komplektu, standarta Bicycle rider back spēļu kāršu komplekts vairumam no mums šķiet ļoti "normāls" un "tradicionāls". Taču pagātnes cilvēkiem šāds komplekts ir kas cits, tikai ne normāls! Patiesība ir tāda, ka spēļu kārtis kopš to pirmsākumiem pirms vairākiem gadsimtiem ir piedzīvojušas radikālas pārmaiņas. Mūsu mūsdienu spēļu kārtis ir izveidojušās par 52 kāršu komplektu ar četrām sarkanām un melnām krāsām un diviem džokeriem, veicot simtiem gadu ilgu ceļojumu caur daudzām valstīm. Patiesībā vissvarīgākie elementi, kas veidoja mūsdienu komplektu, tika radīti dažādās kultūrās un valstīs, caur kurām spēļu kārtis ceļoja, lai nonāktu līdz mūsdienām.

Austrumi

Par precīzu spēļu kāršu izcelsmi joprojām notiek diskusijas zinātnieku vidū, un pat vislabākās teorijas vairāk balstās uz pieņēmumiem nekā pierādījumiem. Ir skaidri vēsturiski pierādījumi, ka Eiropā spēļu kārtis sāka parādīties 1300. gadu beigās un 1400. gadu sākumā, bet kā tās tur nonāca? Šķiet, ka tās ir nākušas no Austrumiem, un, iespējams, tās Eiropā ieveda čigāni, krustneši vai tirgotāji.

Vispārpieņemta vienprātība ir par to, ka agrīnā spēļu kāršu forma radās kaut kur Āzijā, taču, ja godīgi, mēs nevaram būt pilnīgi droši. Papīrs ir trausls un parasti nav labi saglabājies cauri gadsimtiem, tāpēc trūkst drošu vēsturisku pierādījumu.

Izglītoti minējumi liecina par saikni ar 12. gadsimta un vēl senāku Ķīnas, Indijas, Korejas, Persijas vai Ēģiptes kartēm, to krāsām un ikonām, kuras Eiropā, iespējams, ieveda arābi. Daži pētnieki uzskata, ka spēļu kārtis izgudroja Ķīnā Tang dinastijas laikā ap mūsu ēras 9. gadsimtu. Šķiet, ka no šī laika ir liecības par dažāda veida Spins spēlēm, kurās izmantoja spēļu kārtis (un dzeršanu!), tostarp kartes ar ikonām, kas attēlo monētas, kuras vēlāk Rietumeiropā parādījās arī kā ikonas uz spēļu kārtīm.

Ja šis apgalvojums ir pareizs, tad spēļu kāršu izcelsme ir datējama pirms 1000. gada pēc Kristus dzimšanas, un tas nozīmē, ka tās radās līdzās tādām flīžu spēlēm kā domino un madžongs. Daži ir izteikuši pieņēmumu, ka spēļu kārtis vispirms kalpoja kā "spēļu nauda" un attēloja likmes, ko izmantoja citās azartspēlēs, un vēlāk kļuva par pašu spēļu sastāvdaļu.

Citi ir minējuši saistību starp spēļu kārtīm un šaha vai kauliņu spēlēm, taču arī tas ir spekulatīvs apgalvojums. Ļoti iespējams, ka spēļu kārtis no Ķīnas uz Eiropu caur Ēģipti nonāca Mamluku laikā, jo tā laika spēļu kāršu komplektu vidū ir kausi, zelta monētas, zobeni un polo nūjas, kas pārstāv Mamluku aristokrātijas galvenās intereses un ir līdzīgi četrām krāsu kombinācijām, kas redzamas 14. gadsimta Itālijas spēļu kārtīm.

Tomēr mēs pat nevaram būt pilnīgi pārliecināti, ka spēļu kārtis pirmo reizi parādījās Austrumos, un var pat būt, ka mūsdienu spēļu kāršu komplekta pirmie priekšteči tomēr tika radīti Eiropā kā neatkarīga attīstība. Tāpēc dosimies uz Eiropu, pie pirmās apstiprinātās atsauces uz spēļu kārtīm, kas atrodama latīņu manuskriptā, kuru sarakstījis vācu mūks kādā Šveices klosterī.

Itālija un Spānija

Rokrakstā, kas datēts ar 1377. gadu, mūsu vācu mūks Johanness no Šveices piemin spēļu kāršu parādīšanos un dažādas kāršu spēles, ko ar tām varēja spēlēt. 14. gadsimta 1400. gadā reliģiskajos sprediķos spēļu kārtis kopā ar kauliņu spēlēm bieži parādās kā nosodāmas azartspēļu darbības piemēri, un ir skaidras liecības, ka šajā laikā pastāvēja un tika lietots 52 kāršu komplekts. Krāsu zīmes pirmajās 14. gadsimta Eiropas spēļu kārtīs bija zobeni, nūjas, kausi un monētas, un ļoti iespējams, ka to izcelsme bija Itālijā, lai gan daži tās saista ar kausiem, monētām, zobeniem un polo nūjām, kas atrodamas uz Mamluku perioda Ēģiptes spēļu kārtīm. Jebkurā gadījumā šīs ir četras krāsas, kas joprojām ir sastopamas Itālijas un Spānijas spēļu kārtīs, un tās dažkārt dēvē par latīņu krāsām.

14. gadsimta beigās Itālijā izdotajās tiesas kāršu kastēs parasti bija attēlots karalis uz zirga, sēdoša un kronēta karaliene, kā arī dadzis. Kalps ir karaļa kalps, lai gan šis tēls varēja simbolizēt arī "princi", un vēlāk to sāka dēvēt par džekiem, lai izvairītos no sajaukšanas ar karali. Spānijas kārtis attīstījās nedaudz citādi, un tiesas kārtis bija karalis, bruņinieks un dadzis, bez dāmas. Spāņu komplektos nebija arī 10, un, ņemot vērā to, ka Spānijas nacionālajā spēlē ombre nebija 8 un 9, rezultātā tika izveidots 40 kāršu komplekts.

Pirmās spēļu kārtis Eiropas Itālijā bija ar rokām apgleznotas un bija kā skaisti luksusa priekšmeti, kas bija sastopami tikai augstāko kārtu vidū. Taču, kad kāršu spēle kļuva arvien populārāka un tika izstrādātas metodes, kā tās ražot lētāk, spēļu kārtis kļuva plašāk pieejamas. Bija tikai likumsakarīgi, ka šis jaunais produkts ar laiku izplatījās uz rietumiem un ziemeļiem, un nākamais nozīmīgais pavērsiens notika, pateicoties tam, ka tās tika uzņemtas Vācijā, un viens vēsturnieks to straujo izplatību raksturoja kā "spēļu karšu invāziju", kuru veicināja arī karavīri.

Mediju materiāls
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas