2012. gada 2. maijā plkst. 19.00 un 20. maijā plkst. 20.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) fotogrāfa Egona Spura darbu izstādē „Vieta, izcila skatienam” viesosies Aleksandra Čaka dzejas izrāde „Notekcaurule”.
Čaka dzejas viesošanos Egona Spura foto pasaulē īpašu un likumsakarīgu padara abu mākslinieku konceptuāli un poētiski radniecīgais Rīgas redzējums, kas visprecīzāk un spilgtāk guvis atainojumu Egona Spura fotogrāfiju kolekcijā „Rīgas 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma proletāriešu rajonos”. Egons Spuris nozīmīgu sava radošā darba posmu veltījis Ogrei, kur bijis fotokluba „Ogre” mākslinieciskais vadītājs un daudzu šodienas Latvijas fotomākslas autoritāšu skolotājs un radošais iedvesmotājs. Kādreiz Ogrē draugu Elvīras Brambergas un Pāvila Vīlipa vasarnīcā viesojies arī Aleksandrs Čaks, savu braucienu uz tolaik populāro kūrortpilsētu aprakstot tēlojumā „Pēdējā deramdiena pie Lebiņas upes”, kas kļuva par ierosmes avotu Čaka dzejas izrādes „Notekcaurule” iestudēšanai Ogres Vēstures un mākslas muzejā.
Izrādi radījis Jaunā Rīgas teātra aktieris un režisors Varis Piņķis sadarbībā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kontrabasistu un komponistu Kristapu Pētersonu. Tās nosaukums „Notekcaurule” patapināts no Čaka poētiskās pasaules, kurā dzejnieks romantiski mīl, ir puiciski trakulīgs, aizrautīgi priecājas, gaiši skumst, grimst sapņos un pasauli sevī tver neskaitāmās sajūtu niansēs. Savu versiju par Čaku Varis Piņķis piesaka kā „izrādi par smaržām un garšām, par klaiņojošo mežonīgo pilsētas suni (Čaku), kurš uzsūc sevī pilsētas burzmu un smakas. Izrāde meklē tik reti sastopamo īsto, nebanālo erotiku. Izrādi papildina kontrabass, kas nav tikai pavadījums dzejai, bet netiešs Čaka ekspresīvās dvēseles atspoguļotājs.”