24. maijā plkst. 18.00 interesenti tiek aicināti uz lekciju “Krimplēns un smaržas”, kurā Marika Rozenberga, bloga sekodegunam.lv autore un parfimērijas entuziaste, iepazīstinās ar savu vintāžas smaržu kolekciju un stāstīs par to, kādi aromāti bija modē 1960.–70. gadu Latvijā.
Lekcija notiks Brīvības bulvārī 32, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē “Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē”, kas veltīta spilgtai modes parādībai – krimplēna audumam, kas kļuva par 1960.-70. gadu modes lietu. Apmeklētāji tādējādi varēs gūt vēl pilnīgāku priekšstatu par to, kāds bija šī laikaposma modernās sievietes veidols. Dalība lekcijā – bez maksas.
Marika Rozenberga pēta smaržu pasauli jau vairāk nekā desmit gadus, raksta par smaržām žurnāliem un savā autorblogā, sniedz konsultācijas un vada lekcijas interesentiem, kurās iepazīstina ar parfimērijas pasauli, interesantiem aromātiem un jaunākajām tendencēm. Lekcijā varēs atsaukt atmiņā vai no jauna uzzināt par reiz tik iekārojamajām fabrikas “Dzintars” ražotajām smaržām “Rīgas ceriņi”, “Kristīne”, “Menuets”, “Burve” u.c.
Savukārt muzeja izstādē “Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē” eksponēts viens no Latvijā bagātākajiem krimplēna tērpu vākumiem no mākslinieces Annas Aizsilnieces kolekcijas, ko papildina LNVM krājuma priekšmeti un privāti apģērbu deponējumi, kā arī privātpersonu atmiņas par savulaik valdījušo “krimplēnmāniju” – to, kā šo audumu ieguva, šuva un valkāja.
Vienmēr izskatīgais krimplēns iemiesoja sava laikmeta realitāti un bija praktiskāks par jebkuru citu moderno audumu. 60. gados gan Rietumu pasaulē, gan PSRS tika uzsvērta tieksme pēc ērtības, vienkāršības un funkcionalitātes, kas atvieglotu steidzīga pilsētnieka dzīvi. To varēja nodrošināt krimplēna audums – neburzīgs, viegli kopjams, košs. Jau drīz pēc parādīšanās veikalos krimplēns kļuva par visiekārotāko garderobes daļu – no tā šuva kleitas, sarafānus, kostīmus, uzvalkus un vieglos mēteļus. Vienlaikus krimplēna mode izgaismoja arī padomju sistēmas nepievilcīgo, pat traģikomisko pusi. Padomju Latvijā šis sintētiskais audums ienāca 60. gadu beigās – ar krietnu laika nobīdi, salīdzinot ar Rietumu pasauli. Sākumā tas bija ļoti ekskluzīvs, jo ražots ārpus PSRS. Krimplēnu paslepen pirka no jūrniekiem un tālbraucējiem, paciņās sūtīja Rietumos trimdā dzīvojošie radi, un pa retam to varēja sadabūt arī patukšajos Padomju Latvijas veikalos. Tādējādi “krimplēnmānija” parādīja arī preču trūkuma jeb deficīta mērogus, kā arī privātas pazīšanās jeb “blata” izpausmes PSRS ikdienā.
Foto: Publicitātes
