Maskavā atklāta Edītes Pauls-Vīgneres personālizstāde “Skatiena evolūcija”



Trešdien, 7. jūlijā, Maskavā, muzejrezervātā “Caricino” reizē ar IV Starptautisko tekstilmākslas un laikmetīgā gobelēna triennāli tika atklāta izcilās latviešu tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres personālizstāde “Skatiena evolūcija”.

Edītes Pauls-Vīgneres daiļrade ir plaši pazīstama ārpus Latvijas, tā ir iemīļota arī kaimiņvalstī un tiek uzskatīta par vienu no raksturīgākajām parādībām 20. gadsimta 60.–70. gadu “jaunā” tekstilmākslas viļņa aspektā. Tieši tāpēc par viesmākslinieci starptautiskā foruma kontekstā tika izvēlēta Edīte Pauls-Vīgnere, bet viņas personālizstāde veidota kā triennāles satelītpasākums, kas parāda “1960.–2010. gadu tekstilmākslu Edītes Pauls-Vīgneres daiļrades spogulī”.

Izstāde tapusi LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam sadarbojoties ar muzejrezervātu “Caricino”. Uz Maskavu no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas aizceļojuši vienpadsmit spožākie autores lielformāta gobelēni un telpiskie tekstiliju ansambļi, to vidū “Kafijas kantāte” (1976), “Visums” (1978), “Ceļojuma piezīmes” (1974), “Mūži” (1972) u.c. darbi. Ekspozīciju papildina tie Edītes Pauls-Vīgneres gobelēni, kas atrodas “Caricino” muzeja krājumā, jo nav noslēpums, ka savulaik Maskavas muzeji iegādājās Baltijas mākslinieku darbus.

Kā atzīmē “Caricino” muzeja pārstāvji preses relīzē, “tad [PSRS laikā – V.R.] Baltijas valstis tradicionāli vairākās desmitgadēs izcēlušās ar profesionāli spēcīgu un novatorisku tekstilmākslu, un skolas pārstāvji vienmēr ieņēmuši līderpozīcijas šajā mākslas jomā”. Tiek akcentēta Baltijas meistaru tautas mākslas tradīciju piesaiste (tēlains un poētisks izteiksmes veids, Dziesmusvētku tradīcijas, tautas folkloras izmantošana u.c.), vienlaicīgi novērtējot mākslinieku drosmi eksperimentēt.

Edītes Pauls-Vīgneres daiļrade gājusi kopsolī ar Latvijas tekstilmākslas skolas veidošanos un uzplaukumu. Māksliniece ir viena no labākajām profesora Rūdolfa Heimrāta (1926–1992) skolniecēm, savukārt Rūdolfa Heimrāta 1961. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) nodibinātajai Tekstilmākslas nodaļai šogad aprit sešdesmitais jubilejas gads. Nodaļas mācību programma tika veidota, lai nevis radītu tekstildizaina speciālistus rūpniecībai, bet lai tekstilmākslu paceltu tēlotājas mākslas līmenī. Edītes Pauls-Vīgneres daiļrade ir tam spilgts paraugs.

Pēc Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Modes nodaļas pabeigšanas, kur sākās mākslinieces aizraušanās ar krāsām un materiāliem, viņa 1963. gadā iestājās LMA Tekstilmākslas nodaļā. Šeit pilnībā uzplauka Edītes Pauls-Vīgneres talanti, un jau 60. gadu beigās autores darbi pārsteidz ar savu oriģinalitāti izstādēs.

Mākslinieces lielformāta gobelēnu un arī vērienīgo telpisko ansambļu nozīmīgākā daļa atrodas LNMM krājumā. 2019. gada nogalē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tika atklāta Edītes Pauls-Vīgneres jubilejas personālizstāde “Kafijas kantāte”, kas bija veltīta tieši viņas 20. gadsimta 60.–90. gadu daiļradei. Uz šo izstādi bija atbraukuši muzejrezervāta “Caricino” pārstāvji, lai ar to iepazītos un pārrunātu mākslinieces personālizstādes sarīkošanu Maskavā.

Šodien ideja ir pārvērtusies realitātē: izstāde ir skatāma “Caricino” muzeja krāšņās Lielās pils zālēs, to iekārtojis slavenais Maskavas arhitekts Sergejs Čobans. Līdzās apjomīgām formām un muzeja darbiem ekspozīcija iekļauj Edītes Pauls-Vīgneres pēdējo gadu radošo veikumu no viņas personīgās kolekcijas – 19 “koronetes” (vainadziņi / galvassegas) un vairāk nekā 50 glezniņas, kas darinātas no pērlītēm kā veltījums viņas vectēvam, Iļģuciema stikla fabrikas stikla pūtējam Ādolfam Paulam (1885–1975). 2019./2020. gadu mijā šīs kompozīcijas varēja aplūkot mākslinieces izstādē “Vīna garša” Latvijas Arhitektūras muzejā.

Izstāde muzejrezervātā “Caricino” Maskavas skatītājiem un pilsētas viesiem, Edītes Pauls-Vīgneres daiļrades cienītājiem un tekstilmākslas interesentiem būs atvērta visu IV Starptautiskās tekstilmākslas un laikmetīgā gobelēna triennāles darbības periodu – līdz pat 2022. gada 10. martam.

Foto: Publicitātes

 
Par autoru

Rīts.lv, Latvijas kultūras portāls © 2024 Visas tiesības paturētas