Ar spilgtu populārās ASV dejas kompānijas „Ailey II” izrādi vakar Latvijas Nacionālajā operā noslēdzās 17.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls. Kā minēts iepriekš, festivāls notika Rīgā un Preiļos no 27.aprīļa līdz 28.maijam. Šogad mākslas cienītājus tas priecēja ar mākslas izstādēm, kino filmām par vācu dejas leģendu Pīnu Baušu, dejas šovu ar ekskavatoru, ASV baleta dejas izrādi un pasaules baleta zvaigžņu parādi Galā koncertā.
„Festivāla vārdā pateicos visiem atbalstītājiem, sadarbības partneriem un draugiem par atbalstu, sapratni un kopā būšanu burvīgās un neizdibināmās dejas un baleta pasaules nozīmīgākajā ikgadējā kultūras notikumā jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas. Cerēsim uz jauku tikšanos nākamgad – Starptautiskā Baltijas Baleta festivāla pilngadības svētkos!” pateicas Starptautiskā Baltijas Baleta festivāla direktore Lita Beiris.
Arī 17.Starptautiskā Baltijas Baleta festivāla atklāšana notika t/c „Origo” dzelzceļa stacijā, turpinot gadskārtējo tradīciju priecēt ikvienu interesentu un Rīgas iedzīvotāju. Šogad tā izcēlās ar krāsainu programmu caur dažādu tautu dejām no klasiskā baleta līdz pat čigānu temperamenta izpausmēm dejā. Atklāšanas koncertā piedalījās pazīstami tautas deju ansambļi „Liesma” un „Uguntiņa”, Latvijas Nacionālā baleta dejotāji un košākā intriga – čigānu ansamblis „Ame Roma”.
Paralēli baleta un dejas izrādēm festivāla ietvaros bija skatāmas trīs mākslas izstādes par baleta tematiku. Mākslas mīļotāji vairāku nedēļu garumā varēja aplūkot bijušā baletdejotāja, šobrīd lieliskā Maskavas fotomākslinieka Igora Zaharkina personālizstādi „Baleta mākslas valdzinājums”, kā arī autorleļlu un rotaļlietu meistaru Baltijas Ģildes un galerijas "Figaro Art" mākslas izstādi „Balets daudzveidībā” un vairāk kā 15 mākslinieku tēlotājmākslas darbu izstādi „Veltījums dejai”.
Ar Gētes institūta Rīgā atbalstu īpašos seansos tiks izrādītas divas kino filmas par dejas mākslas leģendu Pīnu Baušu. Kinoteātrī „Splendind Palace” bija skatāma Vima Vendersa (Wim Wenders, Vācija) dokumentālā filma „Pina”, kas stāsta par dejas mākslas leģendu Pīnu Baušu (Pina Bausch). Savukārt, Gētes institūtā Rīgā visi interesenti varēja noskatīties otru festivāla filmu – Vācijas dokumentālo filmu "Dejas sapņi – jaunieši dejo Pīnas Baušas izrādi Kontakthof”, kurā redzami pēdējie nofilmētie materiāli un pēdējā intervija ar pasaulslaveno dejotāju.
Mazliet neierasti, bet šogad Starptautiskā Baltijas Baleta festivāla krāšņākais notikums Latvijas Nacionālajā operā – Galā koncerts notika jau festivāla sākumā. Koncertā, izpelnoties skatītāju ovācijas, uzstājās tādi pasaules baleta elites pārstāvji kā Nīderlandes modernās dejas zvaigznes Drū Džeikobija (Drew Jakoby) un Rubinalds Pronks (Rubinald Pronk), jau otro reizi festivālā uzstājās vairāku starptautisku konkursu laureāts, Vašingtonas (ASV) dejotājs Bruklins Maks (Broocklyn Mack), šoreiz kopā ar deju partneri Sāru Stīlu (Sarah Steel), Lisabonas (Portugāle) baleta premjeri Filipa di Kastru (Filipa de Castro) un Karlušs Pinillušs-Kastru (Carlos Pinillos Castro), Manilas (Filipīnas) baleta vadošie dejotāji Kendisa Kabrera Adea (Candice Adea) un Džīns Marks Kordero (Jean Marc Cordero). Baltijas valstis Galā koncertā pārstāvēja Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra vadošie solisti Olga Konošenko un Martinas Rimeikis, Igaunijas Tartu Vanemuines teātra baleta vadošie solisti Marija Izabella Engele (Maria Isabella Engel) un Kolins Megs (Colin Maggs), kā arī Latvijas Nacionālā baleta dejotāji Juka Mijake un Sergejs Neikšins un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņi.
Ar Francijas Institūta Latvijā atbalstu divās izrādēs t/c „Origo” laukumā notika viens no īpašajiem festivāla pārsteigumiem – Francijas deju kompānijas „Beau Geste” šovs-duets dejotājam un ekskavatoram „Neparastais transports” (Transports exceptionnels), kuru Latvijas skatītāji redzēja pirmo reizi, jau pēc izrādes pirmajām minūtēm iekarojot lielas simpātijas.
Pirms diviem gadiem aizsākto dejas maratonu šogad turpināja spilgtākās Latvijas deju grupas koncertā „Dejas ritmi". Deju virpulī apvienojās tādi deju kolektīvi un ansambļi kā estrādes deju grupa „Rīdze”, „Mazais Andžiņš”, „Flamenco”, „Dejas solis”, „Akcents”, „MStudija”, deju šovgrupa „MIX”, klasiskās dejas studija „Freska”, austrumdeju kolektīvs „Jordana”, eksotisko deju studija „La La”, bērnu klasisko deju studija „Čipolīno”, teātris „Zīļuks”, dejas teātris „Grande” u.d.c.
Jogas mākslas burvību arī šogad piedāvāja Tatjanas Bindes jogas grupa „Dejas laboratorija” īpašā izrādē Rīgas Stradiņa Universitātes Aulā. Tas bija Tatjanas Bindes radošais paraugdemonstrējums „Dejas laboratorija: Joga”, kurš caur skaņu un vārdu ievadīja skatītāju pašapziņas būtībā un līdzdalībā.
Kā jau katru gadu, arī šogad Starptautiskais Baltijas Baleta festivāls devās ārpus Rīgas, lai padarītu deju pieejamu ikvienam skatītājam un baleta mīļotājam. Šoreiz Latvijas Nacionālais balets Preiļu novada iedzīvotājiem piedāvāja izrādi, kurā apvienoti jau skatītāju simpātijas iekarojušu izrāžu fragmenti – „Tango plus”–„Marijas sapnis”–„Pas de Quatre”.
Kā jau minēts, 17.Starptautiskais Baltijas Baleta festivāls noslēdzās Latvijas Nacionālajā operā, kad ar Latvijas Mobilā Telefona un ASV vēstniecības Rīgā atbalstu pirmo reizi Baltijā spilgtā izrādē savas Eiropas tūres ietvaros uzstājās populārā ASV dejas kompānija „Ailey II”. Esošajiem un topošajiem dejas profesionāļiem deju kompānijas „Ailey II” dejotāji izrādes dienā sniedza arī laikmetīgās dejas meistarklasi, kura notika deju studijā „Dzirnas”.
17.Starptautiskais Baltijas Baleta festivāls jo īpaši pateicas saviem uzticamākajiem atbalstītājiem – Rīgas Domei, LR Kultūras ministrijai, Valsts Kultūrkapitāla fondam, Latvijas Mobilajam Telefonam, ASV vēstniecībai Rīgā, Nīderlandes vēstniecībai, Gētes institūtam Rīgā, Francijas Institūtam Latvijā, Rīgas Brīvostas pārvaldei, t/c „Origo”, Latvijas Dzelzceļa Infrastruktūrai, Preiļu novada domei un Latvijas Nacionālajai operai.
Atgādinām, ka ar dejas valdzinājumu pirmo reizi Starptautiskais Baltijas baleta festivāls pieteica sevi 1996.gadā. Kopš tā brīža ar festivāla direktores Litas Beiris iniciatīvu festivāls iepazīstina Latvijas auditoriju ne tikai ar klasiskā baleta daudzveidību, bet atklāj tai arī avangarda dejas šarmu un pievilcību. Sīkāka informācija festivāla mājas lapā www.ballet-festival.lv, kā arī sociālajos tīklos Twitter un Facebook.
