Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) noslēgusies latviešu modernisma aizsācējam Jāzepam Grosvaldam veltīta apjomīgā retrospekcija “Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai”*, kopumā piesaistot 51 020 skatītāju uzmanību.
“Izstādes apmeklējuma rādītāji un pēdējo mēnešu atmosfēra muzejā ļauj mums ar pārliecību apgalvot, ka Jāzepa Grosvalda darbu izstāde “Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” ir devusi neizmērojamu prieku un gandarījumu daudziem apmeklētājiem. Zinošākai auditorijai tā bija atkalredzēšanās un priekšstatu paplašināšana. Savukārt lielai daļai skatītāju izstāde bija jaunatklāsme, kur piedzīvotā spilgtums ilgi paliks atmiņā. Mani savukārt uzrunāja kādas apmeklētājas pēdējā apskates stundā paustie pateicības vārdi ar precizējumu, ka izstāde apmeklēta četras reizes. Šobrīd mēs uz vairākām lietām raugāmies ar citu piedzīvotā mēru, izpratni un attieksmi, ne tikai pieļaujot, bet reizēm arī pieprasot jaunas interpretācijas un skaidrojumus. Tomēr vienmēr paliks tā brīnišķīgā sajūta, kas rodas, sastopoties ar patiesu talantu,” saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.
Jāzeps Grosvalds (ģimenes un draugu vidū dēvēts par Džo, 1891–1920), viens no latviešu modernisma veidotājiem, bija ļoti daudzpusīga, izcili talantīga personība, par kuru iespējams teikt, ka būtībā visas viņa darbības uzskatāmas par mākslas faktu – ne tikai paši mākslas darbi, bet arī vēstules, dienasgrāmatas, krāšņi pašdarināti žurnāli, pat modernais ģērbšanās stils un uzvedības modelis. Izstāde, kura no 2023. gada 11. novembra līdz š. g. 30. martam norisinājās LNMM Lielajā zālē, piedāvāja detalizētu ieskatu Jāzepa Grosvalda biogrāfijā un radošajā mantojumā, apliecinot viņa devuma nozīmību Latvijas mākslas attīstībā. Plašā retrospekcija ietvēra aptuveni 400 autora mākslas darbu no Latvijas un Zviedrijas muzeju krājumiem un privātkolekcijām, tai skaitā vairāk nekā 150 darbu no Vermlandes muzeja Kārlstadē (Värmlands Museum).
Ekspozīcijas mākslinieciskās koncepcijas autore Ieva Stūre stāsta: “Izstādes iekārtojums veidots atbilstoši Jāzepa dzīves posmiem un iekrāsots viņa paletei raksturīgajās krāsās. Iesākuma baltais, grafiskais posms, kurā redzami agrīnie jaunības darbi un pašportreti, pāriet krāsainajos Eiropas ceļojumu iespaidos. Tumšāko, pelēko daļu pārstāv kara un bēgļu tēmas, stāstījums kļūst nopietnāks, eksistenciālu pārdomu piesātināts. Centrālo akcentu veido ikoniskā kompozīcija “Vecais bēglis” un kara tēmai veltītas gleznas – Grosvalda pazīstamākie un biežāk eksponētie darbi. Un tad, kā brīnums, seko pēdējais posms – krāšņais Austrumu ceļojums, ko noslēdz viņa pēkšņā un pāragrā aiziešana.
Jāzepa Grosvalda izstāde nav tikai retrospekcija, tā ir kā pastaiga kopā ar Džo pa viņa dzīves pārsteidzošajiem līkločiem, klausoties viņa paša stāstījumā un komentāros. Izstādi bagātīgu dara arī tas, ka ir saglabājušās tik daudz Jāzepa Grosvalda rakstītās dienasgrāmatas, vēstules un skices. Dienasgrāmatu tekstu fragmenti piedāvā skatīt viņa mākslas darbus un notikumus it kā paša autora acīm. Vitrīnās izstādītie skiču blociņi ļauj izsekot mākslas darbu tapšanas gaitai no pirmā uzmetuma līdz izstrādātai kompozīcijas akvareļu skicei un tālāk jau līdz gatavai eļļas gleznai.”
Ekspozīciju papildināja apjomīgs izpētes materiāls dažādos formātos, tostarp digitālā un audio, kā arī daudzveidīga izglītības programma, kas caur mākslu, literatūru un vēsturi sniedza papildu komentāru gan Jāzepa Grosvalda personības ieguldījumam, gan visa 20. gadsimta sākuma notikumiem un laika garam. Pavadošie izstādes pasākumi (zīmēšanas nodarbības “Es un māksla”, “Sarunas muzejā”, “Senioru rīti muzejā”, zinātniskie lasījumi “Meklējot Džo”, atvērtās ekskursijas u.c.) piesaistīja 3866 interesentus. 4,5 mēnešu laikā novadītas 78 ekskursijas dažādām auditorijām ar apmēram 1600 dalībniekiem.
Izstādes publisko programmu bagātināja “Sarunu vakari”, kuros radošā un brīvā gaisotnē ar dažādu jomu ekspertiem tika diskutēts par būtiskām tēmām, kas caurvij Džo dzīvi un mākslu. Tajos piedalījās LNMM direktore Māra Lāce, mākslas zinātnieks, Jāzepa Grosvalda daiļrades pētnieks Dr. hab. art. Eduards Kļaviņš, māksliniece Maija Kurševa, māksliniece, izstādes mākslinieciskās koncepcijas autore Ieva Stūre, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, LNMM Vizuālās mākslas departamenta vadītāja, mākslas un diplomātijas attiecību pētniece Ginta Gerharde-Upeniece, LR Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece, agrākā Latvijas vēstniece Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē Baiba Braže, vēsturnieks, Latvijas Universitātes un Juridiskās koledžas pasniedzējs Edgars Engīzers, vēsturnieks, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts, vēsturnieks, Latvijas Kara muzeja vadītāja vietnieks Juris Ciganovs, mākslinieks Edgars Vērpe, žurnāliste Ina Strazdiņa, režisors Dzintars Dreibergs, izstādes kuratore Ieva Kalnača, dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis Raimonds Ķirķis, tūrisma skolotājs, ceļojumu organizētājs, Rīgas un pasaules gids Harijs Egliens, vēsturniece, Latvijas Universitātes vadošā pētniece Vita Zelče, muzikologs, Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis, “KALVE Coffee” izveidotājs Gatis Zēmanis un mākslas zinātnieks Eduards Dorofejevs.
Šīs tikšanās guva lielu atsaucību sabiedrībā, piecos vakaros piesaistot 320 apmeklētājus. Muzeja tīmekļvietnē ir iespēja noklausīties audio ierakstus no četrām notikušajām sarunām: “Valsts un diplomātija”, “Karš un mākslinieks”, “Austrumi” un “Dzīve kā svētki”.
Lai dalītos jaunākajos pētījumos par Jāzepu Grosvaldu un viņa laikabiedriem, iekļaujot arī pētniecisko darbu izstādes sagatavošanā, 8. martā visas dienas garumā LNMM norisinājās zinātniskie lasījumi “Meklējot Džo”, izgaismojot gan laikmeta kultūras un vēsturisko kontekstu, gan zīmīgus mākslinieka biogrāfijas un daiļrades aspektus, gan atsevišķus Grosvalda kolekciju veidošanas un mantojuma interpretācijas jautājumus.
Savukārt 14. martā ar lekciju “No gleznieciskuma līdz modernitātei” LNMM viesojās spāņu mākslas vēsturnieks un kurators Karloss Alonso Peress-Fahardo (Carlos Alonso Pérez-Fajardo), kurš pastāstīja par spilgtākajiem Spānijas 20. gadsimta pirmo desmitgažu gleznotājiem, kuru dzīve un daiļrade lielā mērā bija saistīta ar Parīzi. Tieši šajos gados Francijas galvaspilsētā uzturējās Jāzeps Grosvalds un satuvinājās ar vairākiem spāņu māksliniekiem.
Īpaša aktivitāšu programma tika sagatavota jaunākajiem izstādes apmeklētājiem. Bez ekskursijām un radošajām nodarbībām muzejs sadarbībā mākslinieci, ilustratori Annu Vaivari sarūpējis izzinošu ceļvedi pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem “Atklāj mākslinieku Džo!”, kas aizraujošā veidā ļāva uzzināt vairāk par mākslinieku Jāzepu Grosvaldu un būtiskākajiem viņa dzīves pieturas punktiem.
Foto: Publicitātes
