Sievietes iepērkoties daudz aktīvāk un mērķtiecīgāk izmanto dažādu izdevīgo piedāvājumu iespējas, taču pārtērēt plānoto mēdz, iegādājoties kārumus, dāvanas un dažādas bērniem vajadzīgas lietas. Savukārt vīrieši taupībai pievērš mazāk vērības, bet vairāk nekā plānojuši mēdz iztērēt, iegādājoties preces savam hobijam, liecina DnB NORD Latvijas barometra dati.
Pētījuma rezultāti liecina, ka sievietes aktīvāk nekā vīrieši izmanto dažādus “izdevīgos piedāvājumus” un meklē tirdzniecības vietas, kur var iepirkties lētāk. Piemēram, 57% sieviešu norāda, ka iepērkas zemo cenu veikalos, tirgū un citviet, kur preces var iegādāties par izdevīgām cenām, kamēr vīriešu vidū tam piekrīt 47% respondentu. Akcijas piedāvājumu izmantošanu kā būtisku taupīšanas līdzekli min 47% sieviešu, savukārt vīrieši šādus piedāvājumus izmanto ievērojami retāk (33%). Līdzīgas atšķirības vērojamas arī, norādot, cik bieži tiek apzināti meklētas lētākās preces konkrētu tirdzniecības vietu piedāvājumā vai pirktas tikai visnepieciešamākās preces, neiegādājoties neko lieku.
Atšķirības vērojamas arī jautājumā par lietotu preču iegādi – tikai 10% vīriešu atzīst, ka ir gatavi iegādāties lietotas preces, kamēr aptaujāto sieviešu vidū šis rādītājs ir ievērojami augstāks – 19%. Savukārt diametrāli pretēja tendence redzama, vērtējot apgalvojumu, ka, neskatoties uz ekonomiskās situācijas izmaiņām, respondenti nedara neko īpašu, lai ietaupītu, – šādu atbildi atzīmējuši 18% aptaujāto vīriešu un tikai 8% sieviešu.
Novērtējot, kuru preču iegādei iedzīvotāji mēdz iztērēt vairāk naudas nekā plānojuši, vairums aptaujāto – 48% sieviešu un 39% vīriešu šai kategorijā minējuši pārtikas preces. Nedaudz vairāk kā piektā daļa sieviešu pārtērē plānoto, iegādājoties apģērbu, apavus un aksesuārus, kā arī kārumus. Tikmēr līdzīgās preču grupās vairāk naudas nekā plānots mēdz iztērēt vidēji 14-16% aptaujāto vīriešu. Sievietes arī biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka pārtērē vairāk nekā plānots, iegādājoties dāvanas un dažādas lietas bērniem, piemēram, rotaļlietas.
Savukārt vīrieši nedaudz biežāk minējuši, ka vairāk līdzekļu nekā plānots tērē ar savu hobiju saistītām precēm, sieviešu vidū šādi impulsa pirkumi novērojami retāk. Tiesa gan, 20% aptaujāto vīriešu un 22% sieviešu apgalvo, ka lielākoties nemēdz pārsniegt plānotos izdevumus.
Tā kā iedzīvotājiem, kuri ievērojamus līdzekļus līdzās ikdienas tēriņiem velta arī medicīnas un izglītības pakalpojumu apmaksai, ir iespēja nākamā kalendārā gada sākumā iesniegt ienākumu deklarāciju un saņemt atpakaļ no valsts daļu naudas par tā dēvētajiem attaisnotajiem izdevumiem, DnB NORD Latvijas barometrā iedzīvotājiem tika vaicāts arī par šīs iespējas izmantošanu. 30% aptaujāto sieviešu un 36% vīriešu zina par šādu iespēju, taču līdz šim nav to izmantojuši, savukārt trešdaļa vīriešu atzinuši, ka nezina par šādu iespēju vai arī pārzina to nepietiekami, savukārt līdzīgu atbildi snieguši ievērojami mazāk – 18% – sieviešu.
To, ka minēto iespēju vismaz vienu reizi izmantojuši (ietverti gan tie iedzīvotāji, kas izmantojuši vismaz reizi, gan tie, kas šādi rīkojas katru gadu), minējuši nepilni 50% sieviešu, taču vīrieši acīmredzot to izmanto ievērojami retāk – kopumā 30% aptaujāto vīriešu norādījuši, ka vismaz vienu reizi vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā, lai deklarētu ienākumus un saņemtu atpakaļ daļu naudas, kas izlietota attaisnotajiem izdevumiem.
Jāpiebilst, ka reģionālā griezumā visaktīvāk minēto iespēju izmanto Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (attiecīgi 30% un 27% šo iespēju izmanto ik gadu), bet vismazāk informētie par iespēju atgūt līdzekļus no valsts ir kurzemnieki – 30% aptaujāto šī reģiona iedzīvotāju norādījuši, ka nezina par šādas iespējas esamību.
Avots: nra.lv
